Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Šodien vēl ne, rīt – varbūt
Vai nākotnē ir apdraudēta, piemēram, žurnālista profesija? Nolemju uzdot šo jautājumu tik populārajam botam ChatGPT – rīkam, kas izmanto mākslīgo intelektu (MI), lai atbildētu uz cilvēku uzdotajiem jautājumiem. Atbilde ir gatava nekavējoties – jā, neesot šaubu, ka MI ir potenciāls apdraudēt daudzas profesijas, tostarp arī žurnālistiku. Bots atbild, ka MI jau šobrīd varot rakstīt rakstus, ziņojumus, analizēt datus. Taču seko arī piebilde, ka MI tomēr vēl nespēj izpildīt vairākus kritiski svarīgus žurnālista darba aspektus – izanalizēt situāciju kompleksi, aizstāt žurnālistu personīgo pieredzi un emocijas, kas var būt svarīgi dažādu situāciju izpratnē. Tāpēc MI var pārņemt daļu rutinēto darbību manā profesijā, bet diezin vai var to pārņemt pilnībā. Iespējams, līdzīgas pārdomas par savas profesijas nākotni pēdējā laikā piemeklējušas daudzus. Izmaksu pieaugums mudina uzņēmumus meklēt iespējas ietaupīt, un tas paātrina uzņēmumu digitalizāciju, bet mākslīgais intelekts pēc 8 stundu darbadienas nav noguris, tas var strādāt 24/7, tas neko neaizmirst, neslimo, tam nevajag atvaļinājumu, tam nesāp galva, un tas necieš no garastāvokļa svārstībām. MI spēj tikt galā ar milzīgu datu apjomu, nepārtraukti mācīties un uzlabot pats sevi – nu kur vēl lieliskāku darbinieku!
Darbinieku trūkst
«Šobrīd ir bažas, kā tas viss attīstīsies, un prognožu īsti nav nekādu un nevienam,» atzīst personālvadības eksperte Arta Biruma. «Tomēr varu prognozēt, ka darbs būs! Kad studēju un mācījos par automatizāciju, mums teica, ka rūpnīcās vajadzēs mazāk cilvēku, daudziem nebūs darba. Tagad, pēc pāris desmitiem gadu, redzam, ka īstenībā cilvēku darba tirgū patlaban trūkst.» Darbspējīgo cilvēku skaits samazinās, dzīvildze paildzinās, un reāli trūkst, kas strādā, ir jāpaaugstina pensionēšanās slieksnis. Tāpēc ir grūti iedomāties, ka MI pārņems cilvēku arodus un viņiem teju nebūs vairs ko darīt. Transformācija būs, bet tās rezultātā radīsies jaunas vajadzības un jaunas darbavietas. Kā skaidro personālvadības speciāliste, visas tās profesijas, kur dominē fizisks darbs un ir ļoti maz darba ar datoru, būtībā nav apdraudētas. Tās varbūt zināmā mērā apdraud robotizācija, bet ne mākslīgais intelekts.
Vislielākā ietekme tam būs uz profesijām, kur ir rutinētas darbības un kas saistītas ar informācijas meklēšanu, datu analīzi un apstrādi.
Citi lasa
Laiks arī rādījis, ka kopumā agrākās prognozes par MI ietekmi uz darba tirgu un konkrētām profesijām ne vienmēr bijušas precīzas. «Kad 2017.gadā biju Amerikā, tur tolaik runāja, ka vairāk nekā divi miljoni kravas auto šoferu drīz paliks bez darba, jo drīz darbu sāks pašbraucošie auto. Tagad, 2023. gadā, mašīnas joprojām stūrē šoferi – par spīti tam, ka ir šie citi tehnoloģiskie risinājumi. MI ir ļoti svarīga apkārtējā vide, infrastruktūra. Piemēram, lai šie pašbraucošie auto spētu nolasīt ceļu, nepieciešami visi iespējamie ceļa marķējumi, zīmes, līnijas un cita informācija. Ja tā visa nav un nav noregulēta likumdošana, nekas nevar tikt plaši ieviests. Tātad tehnoloģija it kā ir, bet… Tiek prognozēts, ka, lai arī būs uzlabojumi autopilota režīmam un citas izmaiņas, tomēr, visticamāk, cilvēki turpinās paši sēdēt pie stūres mašīnā. Līdzīgi kā lidmašīnā – ir visādi tehnoloģiski uzlabojumi, bet pilots tik un tā ir vajadzīgs. Līdzīgi būs ar mākslīgo intelektu.»
Kuras jomas mākslīgā intelekta attīstība ietekmēs spēcīgāk?
- Datu analīze, informācijas meklēšana (finanšu un dažādu citu datu analīze, apstrāde, prognožu veidošana). Pašlaik ļoti daudz organizāciju un uzņēmumu uzkrāj un analizē milzīgu daudzumu datu. Te skaitliski vajadzēs mazāk darbinieku, jo šo darbu ar MI palīdzību varēs izdarīt daudz ātrāk.
- Tulkošana, darbs ar tekstiem. Te MI būs tiešām ievērojama ietekme. Arī Latvijā jau ir uzņēmumi, kas izmanto mākslīgo intelektu copywriting jeb tekstu sagatavošanā. Piemēram, ir jāsagatavo informācija mājaslapām, reklāmas materiāliem klientiem desmit dažādās valstīs. Kādreiz viens cilvēks ar to strādāja mēnesi, bet tagad ar MI palīdzību to var izdarīt vienā dienā.
- Industrijas, kas saistītas ar video un filmēšanu
Jau tagad MI spēj nokopēt cilvēku – izskatu, balsi, runasveidu – un pats veidot video. Tā viss notiek ātrāk un lētāk. Arta Biruma min piemēru no pasaules prakses – kādai populārai influencerei nesen radīta MI izstrādāta personības kopija, kas kopē viņas uzvedību, balsi, personības iezīmes un nu kā bots- virtuālā draudzene pieejama tērzēšanai. Lietotājiem tas maksā 1 dolāru par minūti komunikācijas. Šis izgudrojums potenciāli spēj nopelnīt līdz 5 miljoniem dolāru mēnesī, jo, izrādās, cilvēki ir gatavi tērzēt arī ar influencera kopiju.
Arī jaunas iespējas
Kādas profesijas pazudīs, bet vietā nāks citas. Un pilnīgi droši – tādas, kas būs saistītas ar pašu mākslīgo intelektu.
«Mākslīgais intelekts mums atvieglos rutīnas lietas, bet cilvēka klātbūtne tik un tā būs vajadzīga.
Ir jāpieskata, ka viss notiek, vai viss strādā, vai netiek izmesti kādu kļūdu paziņojumi,» skaidro Arta Biruma. Lai cik inovatīvas būs tehnoloģijas, tāpat vajadzēs cilvēkus, kas palīdz klientiem ar tām tikt galā. Tālāk – jaunrade. «Cilvēki tāpat radīs jaunas idejas, zinātnieki pētīs, un arī to, ko tieši pētīt, mākslīgais intelekts nepateiks. Tam pašam nav tādu ideju (vismaz pagaidām).»
Vēl kāds svarīgs aspekts – arvien vairāk būs cilvēku, kam nepieciešama palīdzība, lai tiktu galā ar mentālo veselību, lai neizdegtu. «Vēl nesen vispār nebija tādu profesiju kā personīgais izaugsmes treneris, koučs – tagad tas viss ļoti attīstīsies, psiholoģiskā palīdzība būs ļoti aktuāla. Fiziskais, emocionālais un mentālais līdzsvars būs arvien svarīgāks. Līdz ar to te parādās daudz jaunu iespēju – vajadzēs dažādus mentālās veselības konsultantus, trenerus un citus speciālistus šajā jomā.»
Cilvēka radošās izpausmes – joprojām unikālas
Kaut arī MI spēj, piemēram, radīt mūziku, tekstus, imitēt cilvēka balsi, lieliski zīmēt, tā radītais tomēr ir sava veida atdarinājums cilvēka jau reiz radītajam, tātad arī jaunrade paliek cilvēku ziņā. «MI rada, balstoties uz cilvēka iepriekš radīto – būtībā atdarina kaut ko jau esošu no tā, kas viņam pieejams, iepriekš iedots, bet cilvēka radošums ir daudz ietilpīgāks. Salīdzinājumam – maize: var izvēlēties liela zīmola ražotu maizi, kas ir lēta, plaši pieejama, bet var arī dot priekšroku maizei, kas tapusi mazā ceptuvītē, kur ražo ko īpašu, un daudzi ir gatavi par to maksāt vairāk. Tāda ir nākotne – būs lēts, masveidīgs mākslīgā intelekta radīts piedāvājums un būs arī unikālas, joprojām cilvēka radītas radošās lietas. Protams, nav izslēgts, ka pēc gadiem radīsies kāds daudz radošāks MI risinājums, tomēr es teiktu, ka pagaidām tas ir nezināmais,» uzskata Arta Biruma. Turklāt jau tagad ir skaidrs, ka liels izaicinājums mākslīgajam intelektam ir autortiesības, jo tas izmanto cilvēku jau radītus darbus, un jau ir bijušas pirmās tiesas prāvas.
Panikai nav pamata
«Jāatceras, ka mākslīgais intelekts nav bezmaksas valsts projekts, bet gan komercprojekts,» skaidro Arta Biruma. To ir radījis kāds, kurš uz MI rēķina gribēs pelnīt. «Lai to kaut kur ieviestu, par izmantošanu būs jāmaksā, un tas savā ziņā ir ierobežojums tam, cik ātri MI risinājumi tiks ieviesti un attīstīsies, kurās industrijas tas aizies un kur ne. Aktuāls būs jautājums – vai noteiktās jomās lētāk būs izmantot MI vai tomēr palikt pie cilvēku darba?» Piemēram, pagaidām nav redzēts, ka cilvēki vairs nebūtu vajadzīgi būvniecībā. «Bailēm nav pamata. Transformācija darba tirgū būs, bet ne tik ātra. Ir ļoti svarīgi būt atvērtiem jaunajam, mācīties. Ja esi darbinieks, kas mācās un aug līdzi organizācijai, tu vienmēr būsi tai vajadzīgs. Ja sāc pretoties pārmaiņām, tu pēc būtības pretojies savam darbam šajā organizācijā. Ja es gribu būt darba tirgū, ir jāpieņem, ka pārmaiņas būs, un jāmēģina saprast, kā es labāk šo jauno savā dzīvē varētu izmantot. Patlaban esam transformācijas posmā, un tad ir jautājums – vai tu to dzirdi, redzi, uztver un iesaisties vai pretojies?
Profesijas, kuras, visticamāk, izzudīs
- Datu ievades speciālists
- Finanšu analītiķis
- Ceļojumu aģents
- Kasieris
- Sūtījumu piegādātājs
- Dispečers
- Telemārketinga speciālists
- Juridisko pakalpojumu sniedzējs (piemēram, līgumu sastādīšanai)
- Strādnieks ražošanā
