Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Čikāgas Ziemeļreitumu universitātes zinātnieki atklājuši ko pavisam pārsteidzošu. Veicot pētījumu ar pelēm ārsti ievēroja pavisam savādu mijiedarbību starp imūnsistēmas reakcijām un vēža šūnām mirklī, kad grauzēju ķermenis aktīvi cīnījās pret koronavīrusu, raksta portāls ScienceAlert.
Pētnieki atklāja, ka smagas izpausmes kovida infekcija liek organismam ražot īpaša veida monocītus ar unikālām pretvēža īpašībām – balto asins šūnu jeb leikocītu veidu, kam bieži vien ir izšķiroša nozīme ķermeņa aizsardzībā pret dažādām kaitēm. Parasti monocīti ir tie, kas aktīvi cīnās, lai tiktu galā ar vīrusiem un infekcijām, kā arī tie spēj uzveikt vēža šūnas. Tomēr bieži vien vēža slimniekiem ļaundabīgais audzējs var ietekmēt monocītus un pārveidot tos par vēzim labvēlīgām šūnām, kas nevis tam uzbrūk, bet tieši pretēji – pasargā to no imūnsistēmas ietekmes.
Pētījumā noskaidrots, ka brīdī, kad peļu ķermenis atrodas iekaisuma stāvoklī, piemēram, pēc aknu transplantācijas vai smagas COVID-19 infekcijas ietekmē, monocīti sāk aktīvāk cīnīties arī ar vēža šūnām. Lai pārbaudītu šo teoriju, zinātnieki pelēm, kuras sirga ar smagām melanomas, plaušu, krūts vai zarnu vēža formām, injicēja medikamentu, kurš imitē imūnsistēmas reakciju uz nopietnu koronavīrusa infekciju, tādējādi aktivizējot monocītus. Pārsteidzošā kārtā peļu audzēji patiešām sāka sarauties un tās lēnām sāka atveseļoties.
Šis atklājums paver jaunas durvis vēža ārstēšanā. Pētījuma autori uzsver, ka līdzīgu metodi varētu pielietot tiem vēža slimniekiem, kuru organisms vairs nereaģē uz klasisko imunoterapiju.
Zinātnieki gan vērš uzmanību – koronavīruss ir bīstama infekcijas slimība, kura var nopietni apdraudēt cilvēku dzīvību. Pētījums tika veikts kontrolētos un drošos apstākļos.
