Kā noskaidrojām, kapu pārraudzību Alūksnē veic pašvaldības aģentūra Spodra. Tās direktora pienākumu izpildītāja Ingrīda Ribozola skaidro, ka šie 50 eiro nav maksājums par kapavietu, bet gan par kapsētas pārziņa pakalpojumiem. Proti, kapsētas pārzinis ierāda kapavietu, noformē dokumentus par bērēm, uzrauga uzņēmumu, kas rok kapu, pārbauda bedres dziļumu un pārliecinās, vai viss ir pareizi, kā arī veic citus pienākumus saskaņā ar Alūksnes novada pašvaldībā apstiprinātu cenrādi. «Šī samaksa nav par kapavietu. Tas ir vienreizējs maksājums par viena apbedījuma noformēšanu. Kad ģimenei būs nākamās bēres, tāpat būs jāmaksā par pārziņa pakalpojumiem atbilstoši tā brīža cenrādim. Visu pārējo mēs darām paši – savedam smiltis, ūdens mucas, tīram ceļu un taciņas, pļaujam nekopto apkārtni – par to cilvēkam nekas nav jāmaksā.»
Ingrīdas Ribozolas teikto apstiprina arī Tiesībsarga birojā: «Aizgājēja piederīgie, ticamāk, neprecīzi uztvēruši maksājuma būtību. Civiltiesiskā nozīmē tas nevar būt pirkšanas-pārdošanas darījums. Proti, aizgājēja piederīgie neiegūst īpašuma tiesības uz kapsētas zemi. Satversmes tiesa 2019. gada spriedumā vērtēja Jūrmalas pašvaldības praksi, iznomājot kapavietas, un norādīja, ka kapsētas ir publiskā lietošanā nodots pašvaldības īpašums, kas kalpo sabiedrības vajadzībām un tāpēc nevar tikt iznomāts ienākumu gūšanai. Aplūkojot Alūksnes novada pašvaldības saistošos noteikumus par aģentūras Spodra maksas pakalpojumiem, redzams, ka par atsevišķiem, piemēram, kapsētas pārziņa darbu, kapličas ēkas sagatavošanu bēru ceremonijai, zvanītāja darbu kapličā, ir noteikta konkrēta maksa. Tas nav pretrunā ar tiesisko regulējumu, un šāda maksa par pakalpojumu ir pieļaujama.»
Projektu «Ziņas senioriem» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par «Ziņas senioriem» saturu atbild Žurnāls Santa.