Izmeklētājam kā kriminālprocesa procesa virzītājam ir tiesības uzaicināt cilvēku liecības sniegšanai, ja kriminālprocesā iegūtas ziņas, ka šā cilvēka rīcībā ir izmeklēšanai noderīga informācija. Šādas ziņas izmeklētājs var iegūt, piemērām, nopratinot kādu cilvēku, kurš norādījis, ka jūs varat zināt kādus būtiskus apstākļus, vai arī bijāt aculiecinieks kādiem notikumiem un jūsu kontaktinformācija ir izmeklētāja rīcībā. Šie ir tikai pāris piemēri – situācijas ir ļoti dažādas. Tomēr, ja izmeklētājs aicina liecināt, tad kriminālprocesā kaut kādā veidā par jums ir iegūtas ziņas kā par liecinieku.
Lieciniekam ir gan tiesības, gan arī pienākumi
Svarīgākās un praksē visnozīmīgākās tiesības ir tiesības neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem (laulātais, dzīvesbiedrs, radinieks) un tiesības uz advokāta palīdzību.
Tātad – lieciniekam ir tiesības atteikties liecināt tikai gadījumā, ja kriminālprocesā ir iesaistīts viņš pats vai kāds no viņa tuviniekiem. Par nepamatotu atteikšanos no liecības sniegšanas draud kriminālatbildība.
Savukārt svarīgākais pienākums ir sniegt liecību par visiem lieciniekam zināmiem apstākļiem un liecināt tikai patiesību. Par nepatiesu liecību sniegšanu draud kriminālatbildība.
Cilvēkam, kurš saņēmis aicinājumu ierasties liecību sniegšanai, ir pienākums ierasties norādītajā laikā un vietā, līdzi ņemot personu apliecinošu dokumentu. Šādus aicinājumus nedrīkst ignorēt, citādi var tikt piemērots naudas sods par neierašanos vai pat piespiedu atvešana. Ja kādu svarīgu un ar dokumentiem pierādāmu apstākļu dēļ liecinieks ierasties nevar, viņam rakstveidā jāinformē aicinājumā norādītā amatpersona par nespēju ierasties, pievienojot attaisnojošus dokumentus un norādot, kad viņš varēs ierasties sniegt liecību.