Pārdošanas apjomi ir izlīdzinājušies
No dīzeļiem pamazām atsakās ne tikai Vecā kontinenta zīmoli, šo ceļu izvēlas uzņēmumi arī citur pasaulē. Piemēram, tādi lielie koncerni kā «Toyota», «Citroën» un «Kia» dīzeļmodeļu klāstu ir būtiski samazinājuši jau pirms laba laika. Japāņu ražotājs ir slavens ar Eiropas tirgum paredzēto auto aprīkošanu ar benzīna vai hibrīda piedziņu, franču uzņēmuma jaunajiem modeļiem ir benzīna dzinējs vai «plug-in» hibrīds, bet Dienvidkorejas Kia savu jaunās paaudzes Niro piedāvā tikai elektrificētā veidā – pašuzlādes hibrīdu, «plug-in» hibrīdu vai pilnībā elektrisku.
Nozares eksperti ir vienisprātis – lai arī noteiktās jomās pilnībā aizstāt dīzeļauto būs grūti, tomēr elektrificētie auto jau tagad lieliski apmierina lielākās braucēju daļas vajadzības. Par to liecina arī pārdošanas rādītāji – Eiropā jaunu hibrīdu un dīzeļauto tirdzniecības apjomi izlīdzinājās jau 2021. gadā.
Šī tendence sasniedza arī Baltijas valstis: 2022. gadā 26 procentiem pārdoto jauno auto bija dīzeļdzinējs, bet 23 procentiem – hibrīdpiedziņa.
Pieredze un zināšanas maina uztveri
Ilgtermiņā hibrīdi varētu aizstāt dīzeļmašīnas, un tas, visticamāk, notiks politisko lēmumu ietekmē. Eiropai virzoties uz zaļāku transportu, visvairāk kritikas saņem tieši dīzeļi, tāpēc svarīgākais ir atrast tiem piemērotu aizstājēju. Tomēr, lai cik dīvaini tas šķistu, daudzi cilvēki joprojām neizvēlas hibrīdauto, jo nezina to priekšrocības.
Latvijā vairāk nekā desmit gadus darbojas auto nomas uzņēmums «Riga Car Rent», un tā piedāvājumā ir vairāki «Toyota» hibrīdi.
«Par tiem es varu teikt tikai vislabāko – un mūsu pieredze, vairāk nekā desmit gadus iznomājot mašīnas, ir vērā ņemama. Lai gan Rīgas ielās pamanu ļoti daudz hibrīdu, nomas klientiem viens no galvenajiem nosacījumiem ir zīmols. Cilvēki galvenokārt pieprasa vai nu «Toyota», vai «Volkswagen». Tikai kādā trešajā vai ceturtajā vietā ir prasība, lai tas būtu hibrīds. Liela daļa mūsu klientu vienkārši nezina šo mašīnu plusus,» stāsta «Riga Car Rent» pārstāvis Daniels Fokins.
«Patiesās hibrīdu priekšrocības atklājas pilsētā – tur tie noteikti pārspēj dīzeļmašīnas. Pilsētā brauc salīdzinoši lēni un pie krustojumiem daudz bremzē un uzsāk kustību, bet bremzējot, kā zināms, šo mašīnu akumulators uzlādējas. Uzņemot ātrumu, elektromotors palīdz iekšdedzes dzinējam, un līdz ar to samazinās degvielas patēriņš. Uz šosejas hibrīdu bonusi ir grūtāk izmantojami, jo akumulators ātri izlādējas, bet pilsētā ir pavisam cits stāsts,» saka Baltijas valstīs populārā auto vēstures reģistra carVertical komunikācijas vadītājs Mats Buzelis.
Hibrīdauto gan ir nedaudz dārgāks par benzīnmašīnu.
«Taču, ja cilvēks nopērk hibrīdu un gadā nobrauc vismaz 20 000 km, tad trīs gados pārmaksātā summa atpelnās. Bet vēl pēc trīs gadiem jūs jau esat ietaupījis, jo atkarībā no degvielas cenas ekonomija uz 100 kilometriem ir 3–4 eiro. Turklāt hibrīdauto vidēji patērē 4–5 litrus uz 100 km,» uzsver Daniels Fokins.
Speciālistu teikto ilustrē ražotāju publiskotie cipari. Hibrīds Kia Niro uz 100 km patērē vidēji 4,4 litrus benzīna, lai gan tas ir piecvietīgs ģimenes krosovers ar 451 litra bagāžnieku. Arī līdzīga izmēra «Toyota Corolla Cross» hibrīdam nav liela apetīte – tas patērē 5 litrus benzīna uz 100 km.
Tehnoloģiski attīstīts
Hibrīdu ēra, kas sākās pirms divām desmitgadēm ar «Toyota Prius» popularitāti, daudziem raisa ne tikai patīkamas atmiņas. Hibrīdi autovadītājus iepriecināja ar savu izcilo ekonomiju un uzticamību, bet kaitināja ar vājo dinamiku un īpaši skaļo un drūmo dzinēja ņurdēšanu ātruma uzņemšanas brīdī.
Jaunie hibrīdi, pateicoties tehnoloģiskajam progresam, ir tikuši vaļā no daudzām kaitinošām lietām.
Pirmkārt, tie kļuvuši jaudīgāki un ātrāki. Otrkārt, hibrīdtehnoloģijas ļoti labi kalpo ražotāju mārketingam.
«Viņi uzsver, ka tādējādi samazina CO2 izmešus, un iegūst to braucēju simpātijas, kuri no saviem auto gaida F-1 cienīgus manevrus. Piemēram, ar tehnoloģiju, kas ļauj momentāni izmantot uzkrāto enerģiju un iegūt lielāku jaudu,» skaidro Mats Buzelis.
Mainījusies ir arī hibrīdauto transmisija. Iepriekšējās paaudzēs tā kaitināja ar savu lēno reakciju, taču nu ražotāji nepilnības ir novērsuši. Piemēram, jaunās paaudzes «Kia Niro HEV» Dienvidkorejas inženieri apvienojuši 77 kW benzīna dzinēju un 42 kW elektromotoru ar 6 pakāpju dubultsajūga automātisko pārnesumkārbu, nevis hibrīdiem raksturīgo bezpakāpju transmisiju, kuras dēļ autovadītāji sūdzējās par slinku reakciju. Šāda kombinācija nodrošina daudz ātrāku reakciju uz šofera komandām, kā arī lielāku un precīzāku griezes momenta izvēli.
Vēl viens uzlabojums – ar iepriekšējās paaudzes hibrīdiem bija jāprot pareizi braukt.
Piemēram, strauji ieskrienoties, degviela vairs netika ekonomēta. Taču nu arī šajā ziņā tehnoloģijas ir kļuvušas gudrākas un labākas.
Hibrīda ideja bija apvienot diezgan grūti apvienojamus mehānismus un iekļaut arī uzticamu benzīna dzinēju, jo tas būs daudz jāiedarbina un jāizslēdz. Tajā pašā laikā bija jāpanāk, lai mašīna varētu darboties ar elektrību un nebūtu jālādē.
Rezultātā mūsdienu hibrīdi ir dinamiski, lieliski manevrējami un ekonomiski. Tiem ir labi un jaudīgi dzinēji, kā arī diezgan mazi akumulatori – 1–2 kWh. Tas tāpēc, ka šiem auto jābūt viegliem un jāspēj ātri uzlādēties, izmantojot reģeneratīvo bremzēšanu.
«Katrā ziņā «Riga Car Rent» pieredze liecina – ja cilvēki reiz paņem un pamēģina hibrīdmašīnu, viņi uz to sāk skatīties pavisam citām acīm,» piebilst Daniels Fokins.