Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Klusie elektroauto nepasargā no sadursmes riska. Mūsu statistika liecina, ka smagos ceļu satiksmes negadījumos iekļūst arī elektromobiļu vadītāji, – šajā ziņā tie ne ar ko neatšķiras no iekšdedzes dzinēja auto. Sadursmes ar dzīvniekiem, ja tiek bojātas noteiktas elektriskā transportlīdzekļa sastāvdaļas, piemēram, motors un akumulators, var radīt nopietnus zaudējumus. Piemēram, nesen kāds klients piedzīvoja negadījumu, kur pēc sadursmes ar meža zvēru tikai pirms mēneša no autosalona izbraucis elektromobilis bija nesalabojams, zaudējumiem pārsniedzot 50 tūkstošus eiro,» stāsta If Apdrošināšanas transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Ģirts Kubliņš.
Eiropas Komisija ir ierobežojusi elektroauto kluso gaitu
Arvien vairāk autovadītāju izvēlas elektroauto, taču šī transportlīdzekļa klusā gaita rada papildu apdraudējumus. Ja elektroauto pārvietojas pa dzīvojamo zonu, braucot ar mazu ātrumu (20–30 km/h), tad tā skaņa praktiski nav dzirdama, ja auto brauc lielākā ātrumā, tad vairāk ir dzirdama riepu radītais troksnis.
Šī iemesla dēļ 2019. gada jūlijā Eiropas Komisijas Regulā tika noteikts, ka visiem jaunajiem elektroauto ir jārada troksnis, lai tie būtu sadzirdami, arī braucot ar nelielu ātrumu. Lai to panāktu, jaunajiem elektro un hibrīdauto modeļiem jābūt aprīkotiem ar īpašu drošības ierīci – akustisko transportlīdzekļu brīdinājuma sistēmu, norāda Ģ. Kubliņš, piebilstot, ka skaņa vien nepasargās no riska sadurties ar savvaļas dzīvnieku.
No ceļu satiksmes negadījuma var pasargāt modri un gudri lēmumi
Pirms uzsākt auto kustību ir noderīgi pārbaudīt, vai logi ir tīri un vai visas auto gaismas ir darba kārtībā. Savukārt, jau esot ceļā, autovadītājiem jāpievērš uzmanība brīdinājuma ceļazīmei Nr. 125, kas informē, ka ir iebraukts ceļa posmā, kur ir liela iespēja sastapt savvaļas dzīvniekus.
Ģ. Kubliņš aicina: «Ieraugot dzīvnieku un mēģinot to atbaidīt, nevajag to biedēt, signalizējot ar tuvajām un tālajām gaismām, jo nobijies dzīvnieks var kļūt neprognozējams. Savvaļas dzīvniekus var nobiedēt arī pārmērīga pīpināšana.»
Svarīgi ir pamanīt pirmo dzīvnieku
Dzīvnieki neizskrien uz ceļa tāpat vien – viņi dodas uz barošanas vietām vai atgriežas no tām. Ja ceļš šķērso viņu barošanas un atpūtas vietas, viņi šo ceļu šķērso, un viņiem ir vienalga, kādas automašīnas pa to brauc.
Daži dzīvnieki ierauga automašīnas, saprot, ka tās brauc, un tajā laikā nelec uz ceļa. Citi skrien pa ceļu, pat nepaskatoties. Trešie seko saviem ģimenes locekļiem, tāpēc, ja autovadītājs neapstājas, pabraucot garām vienam dzīvniekam, pastāv liela iespēja, ka uz ceļa izlēks nākamais. Piemēram, mežacūku baru nekas neapturēs – tās neskatoties skries pāri ceļam. Savukārt brieži dažkārt piestāj, bet, ja viņu ir daudz, brieži skrējienā neapstājas. Svarīgākais, lai autovadītājs laikus pamanītu pirmo dzīvnieku.
