Vai cilvēkiem var attīstīties gaļas nepanesība?

Tiek uzskatīts, ka ilgstoša piena produktu nelietošana uzturā var veicināt laktozes napanesību, tomēr, vai tā var notikt ar gaļu? Dažkārt vegāni un veģetārieši norāda, ka atsākot uzturā lietot gaļu, radušās pamatīgas vēdergraizes un pūšanās, bet citi ievērojuši, ka pēc gaļas apēšanas kuņģis burtiski raujas krampjos. Kornela universitātes uztura zinātnieks Sanders Kerstens stāsta, ka pētniekiem nav līdz šim rasti pietiekami daudz pierādījumi, lai apgalvotu, ka ilgstoša atturēšanās no gaļas patiešām nodara kaitējumu gremošanas sistēmai. Taču, tas nenozīmē, ka tāds nav!

Tiesa, visticamāk nepatīkamās ķermeņa reakcijas uz gaļu ir tikai īslaicīgs efekts, ko nevarētu dēvēt par nepanesību. Kas attiecas uz alerģiju, ļoti retos gadījumos cilvēka organisms patiesi var nepanest gaļu. To sauc par Alfa-gal sindromu, kurā imūnsistēma atpazīst dzīvnieku olbaltumvielas kā kaitīgus toksīnus un izraisa pat anafilaktisko šoku un nāvi.

Paradoksāli, šāds sindroms var rasties no pārmērīgas gaļas lietošanas uzturā nevis atturēšanās no tās.

Dažkārt cilvēkiem Alfa-gal sindroms attīstās pēc ērces koduma.

Ārsts Sanders Kerstens skaidro, ka lielākoties veģetāriešiem pāriešana no augu valsts uztura uz gaļas ēšanu drīzāk izraisa emocionālas blaknes – tas var būt emocionāli sāpīgi un var radīt sajūtu, ka tiek pārkāptas paša morālās normas. «Es nezinu, vai tas varētu izraisīt fiziskus simptomus, taču cilvēks noteikti var izjust plašu emociju gammu,» uzsver uztura speciālists.

Ņemot vērā cilvēka bioloģiju, ir maz ticams, ka laika gaitā organisms varētu zaudēt spēju sagremot gaļu. Kerstens uzsver, ka gaļa ir patiesība ļoti viegli sagremojams produkts, turpretī augļi, dārzeņi un pākšaugi jau ir nedaudz sarežģītāk pārstrādājami ēdieni. Lai tos sagremotu, cilvēka gremošanas sistēmai nepieciešama mikrobioma palīdzība, kura baktērijās esošie enzīmi palīdz sašķelt uzņemto pārtiku.