Valsts policijas (VP) Galvenās kārtības policijas pārvaldes Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis atzīst, ka šis jautājums ir aktuāls un diskusijas par to uzvirmo regulāri, taču ekspertiem ir dažādi viedokļi.
«Protams, mēs redzam, kas notiek uz ielām ikdienā – daudziem ir tas sliktais paradums braukt ar +5km/h vai +10km/h [virs atļautā ātruma]. To pierāda arī tehniskās iekārtas, kad mēs vasarā palielinām ātrumu noteiktos posmos, piemēram, no 90km/h uz 100km/h. Tad mēs redzam, ka tieši, kad atļauti maksimālie 100km/h, pārkāpēju skaits samazinās. Tas nozīmē, ka daudzi šī posmu visu cauru gadu jau brauc ar 100km/h,» saka J. Jančevskis.
Par autovadītāju sodīšanu no pirmā pārkāptā kilometra, VP pārstāvis uzskata, ka nepieciešams atrast kopsaucēju, jo satiksmes drošību tas, iespējams, uzlabotu, jo daļa autovadītāju, kas speciāli pārkāpj atļauto ātrumu tiktu, iekļauti kaut kādos rāmjos. Taču pašlaik statistika liecinot, ka lielāko ātruma pārkāpēju skaits uz Latvijas ceļiem sodīti par atļautā ātruma pārsniegšanu par 21–30km/h un 31–40km/h. Pēc policijas domām ir nepieciešams strādāt tieši ar šiem likumpārkāpējiem.
Drošas braukšanas skolas pārstāvis un drošas braukšanas eksperts Jānis Vanks uzskata, ka sodus par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu var likt kādus grib – tiem, kas noteikumus ievēros, būs vienalga, bet svarīgi zināt, kas kontrolēs likumpārkāpējus, jo policistu ir tik, cik viņu ir.
«Ja mēs arī uzliekam to 1km/h, jautājums cik daudz nosacīta stresa būs tiem, kuri ievēro satiksmes noteikumus,» norāda eksperts.
Par vienu kilometru stundā ātrums var mainīties, piemēram, no riepu veidiem, kā arī savu kilometra kļūdu var rādīt spidometrs un GPS ātruma mērīšanas ierīces. J. Vanks uzskata, ka sods par pārsniegtu pirmo kilometru stundā diez vai ko mainīs drošības ziņā, bet, ja runa būtu par sodu piemērošanu pārsniedzot jau 5km/h no atļautā ātrumā, par to varētu diskutēt.