Vai ar ieroci drīkst aizsargāt sevi un savu īpašumu?

Ieroču aprites likums ļauj iegādāties un glabāt ieroci savai pašaizsardzībai: pistoli, revolveri, arī garstobra-gludstobra šaujamieroci. Visbiežāk cilvēki pašaizsardzībai izvēlas pistoles, retāk revolverus. Atšķirība – tiem ir dažāds darbības princips un šaušanas tehnika. Revolveris ir atkārtotas darbības ierocis – ar to atkarībā no magazīnas var izdarīt piecus sešus šāvienus, bet pistolei ir lielāks patronu apjoms un tā ir ērtāka, drošāka un parocīgāka. Savukārt garstobra-gludstobra šaujamierocis ir medību bise, turklāt tai atšķirībā no pistoles un revolvera nevar iegūt nēsāšanas atļauju.

Latvijā cilvēki ieroci lieto ļoti reti – pārsvarā mednieki, kam pieder lielākā daļa valstī reģistrēto ieroču. Pavisam Latvijā reģistrēti 32 364 šaujamieroču īpašnieki. No tiem 829 ir sievietes. Valstī reģistrēti 70 629 šaujamieroči. No tiem 11 016 ieroči reģistrēti pašaizsardzībai.

Ieroča lietošanai – stingri nosacījumi

Ikvienam, kurš nav mednieks vai sportists, bet aizdomājas par ieroča iegādi paša un savas ģimenes aizsardzībai, jāatceras, ka jebkurš ierocis ir speciāli radīts dzīvu vai nedzīvu mērķu iznīcināšanai vai bojāšanai. Tāpēc tas atšķiras no jebkura cita priekšmeta un pret to jāizturas ar ārkārtīgi lielu atbildību. Cilvēki mēdz domāt, ka šaujamieroci mājās vajag, jo to varētu izmantot, ja mājā ielavījies zaglis. Taču jāatceras, ka šaujamieroču lietošana nav paredzēta mantas aizsardzībai – mantas dēļ pret cilvēku vērst ieroci nedrīkst.

Proti, šādā gadījumā lietot ieroci var apsardzes darbinieks, bet ne mantas īpašnieks. Ja mājā ielīdis zaglis, saimniekam jāsauc policija vai apsardze, bet šaut nedrīkst.

Arī tad, ja kaimiņu Jānis dusmās draud nošaut Pēteri, tas ir mutisks apdraudējums un nenozīmē, ka Pēteris drīkst lietot ieroci. Tāpat, ja ceļā gadās agresīvs suns, kas grasās kādu sakost, vispirms jāraida brīdinājuma šāviens gaisā, nevis jāšauj uz suni. Vairums suņu no brīdinājuma šāviena nobīsies un aizmuks, un situācija būs atrisināta.

Kad ieroci drīkst lietot?

Ieroču aprites likums stingri reglamentē ieroča lietošanu un nosaka, ka to drīkst lietot tikai kā galējo līdzekli. Un arī tad izmeklēšana vērtēs, vai tas tiešām bija galējais līdzeklis vai arī bija iespējami vēl citi situācijas risinājumi bez ieroča lietošanas. Pirms šaujamieroča lietošanas vienmēr mutiski jābrīdina par nodomu to izmantot vai jāizdara brīdinājuma šāviens gaisā.

Bez brīdinājuma šaujamieroci drīkst izmantot tikai atsevišķos gadījumos. Tad, ja uzbrukums, kas apdraud cilvēka dzīvību vai veselību, ir pēkšņs.

Ja uzbrucējs lieto ieročus vai priekšmetus, ar kuriem tiek apdraudēta cilvēka dzīvība vai veselība, vai izmanto mehāniskos transportlīdzekļus. Piemēram, kad uzbrukumā jau lieto ieročus vai priekšmetus, ar kuriem apdraudēta cilvēka dzīvība vai veselība; kad uzbrucējs jau šauj. Taču ierocis jālieto tā, lai uzbrucējam nodarītu pēc iespējas mazāku kaitējumu, jo par nodarīto cilvēka dzīvībai, veselībai, mantai būs jāstājas tiesas priekšā. Ja ieroci izmanto, kaitējumam uzbrucējam jābūt samērīgam, nepārkāpjot aizstāvēšanās robežas.

Ja aizturamā persona pretojas, lietojot ieročus vai priekšmetus, ar kuriem tiek apdraudēta cita cilvēka dzīvība vai veselība.

Kā saņemt ieroča atļauju?

Gan ieroča glabāšanas, gan tā nēsāšanas atļauju izsniedz Valsts policija. Ceļš gan vienas, gan otras atļaujas saņemšanai ir līdzīgs.  

Vispirms apmeklē pirmās medicīniskās palīdzības kursus un saņem apliecību par to pabeigšanu. Tie ir 12 stundu kursi, kurus var meklēt jebkurā autoskolā un citur. Kursi maksā vidēji 25–30 eiro.

Apmeklē medicīnisko komisiju vai ģimenes ārstu. Līdzīgi kā autovadītājiem, potenciālajam ieroča īpašniekam jāiziet medicīniskā komisija. Vietās, kur komisija nav pieejama, jāsaņem ģimenes ārsta, narkologa un psihiatra atzinums par veselības stāvokli.

Jākārto eksāmens – kvalifikācijas pārbaudījums. Tas apliecina cilvēka zināšanas ieroču apritē, prasmi rīkoties ar ieroci. Pārbaudījums pieejams tikai Rīgā, Klusajā ielā 12, trešdienās pulksten 14, iepriekš piesakoties. Pagaidām eksāmens ir mutiskā formā – cilvēks izvelk biļeti, sagatavojas un komisijas priekšā atbild uz četriem jautājumiem. Pirmie ir teorētiski jautājumi, piemēram, kā saskaņā ar noteikumiem ierocis jāglabā? Kā jāpārvadā? Ir jautājumi par administratīvo un kriminālo atbildību.

Pēdējais ir praktiskais jautājums, piemēram, kā pielādēt ieroci, kā sagatavoties šaušanai, kā izlādēt ieroci. Arī ieroča izjaukšana, salikšana, būtiskāko sastāvdaļu nosaukšana. Pēc veiksmīgas eksāmena nokārtošanas var saņemt apliecību. Sagatavoties eksāmenam var, apmeklējot speciālus kursus, kādus piedāvā dažas izglītības iestādes, tomēr daudzi gatavojas paši, izstudējot Ieroču aprites likumu. Papildus var apmeklēt šautuvi, kur sertificēts instruktors palīdz iemācīties izjaukt un salikt ieroci, parāda sastāvdaļas. Arī praktiskās iemaņas var trenēt šautuvē (trenēties un vispār iegūt pirmās iemaņas šautuvē instruktora vadībā var bez atļaujas).

Savās mājās iekārto drošu ieroča glabāšanas vietu. Minimālās prasības ir metāla kaste (seifs), kuras sienas biezums ir vismaz 2,5 milimetri.

To var iegādāties saimniecības preču veikalos. Likums nosaka, ka kastei jābūt piestiprinātai – lai nebūtu tā, ka zaglis vienkārši paķer līdzi kasti ar visu ieroci. Jāgādā, lai neviens cits nevar piekļūt ierocim. Vai ieroča glabāšanai ierīkota atbilstoša vieta, dzīvesvietā pārbaudīs policijas darbinieks.  

Valsts policijā raksta iesniegumu. Tajā norāda, ka cilvēks vēlas iegūt ieroci pašaizsardzībai un norāda motivāciju, kāpēc tas nepieciešams. Piemēram, lai aizsargātu sevi, savu ģimeni.

Policijas darbinieki izvērtē cilvēka reputāciju. Ieroču aprites likums nosaka, kāda reputācija atbilst ieroča īpašniekam. Ja cilvēks bijis tiesāts, bet sodāmība dzēsta, analizē, par ko bija tiesāts. Ja cilvēks ir aizdomās turamais par nozieguma izdarīšanu – vienmēr skatās par kādu nodarījumu, un tad arī atļaujas izsniegšana ir diskutējama. Ja cilvēks bijis sodīts par maznozīmīgu miesas bojājumu nodarīšanu, tā ir vardarbības izpausme, un tad ieroču atļauju parasti atsaka.

Tāpat arī situācijās, kad cilvēks bijis sodīts par nepakļaušanos policijas darbiniekam, par sīko huligānismu, auto vadīšanu alkohola reibumā, par citiem pārkāpumiem alkohola, narkotiku vai citu toksisku vielu reibumā – arī tad ieroča atļauju iegūt nevarēs.

Kā ar tiem, kas iekausta sievu vai tiranizē kaimiņus un par ko policijā ziņu nav? Reputācijas pārbaude nozīmē arī to, ka policijas darbinieki ievāc informāciju no iecirkņa inspektora, arī kaimiņiem – cik vien iespējams. Cilvēkam var nebūt neviena soda, bet viņš var būt riska grupā, piemēram, pašnāvnieks. Tāpēc arī ārsta izziņa ir tik ļoti svarīga, un tāpēc policijas darbinieki ikvienu pārbauda, lai šādus gadījumus izslēgtu.

Izsniedz ieroča iegādāšanās atļauju. Par to jāmaksā valsts nodeva – 8,54 eiro. Cilvēkam tiek doti trīs mēneši, lai licencētā tirdzniecības vietā iegādātos šaujamieroci. Ieroču cenas ir ļoti dažādas un plašā amplitūdā. Var iegādāties gan jaunu, gan lietotu ieroci, ko arī pārdod specializētajos ieroču veikalos.

Nopirktais ierocis piecu darba dienu laikā jāreģistrē Valsts policijā. Tur arī izsniedz ieroča glabāšanas vai ieroča nēsāšanas atļauju (ar visu cilvēka bildi un personas datiem).

Citi pašaizsardzības līdzekļi

Pašaizsardzībai var izmantot gāzes ieročus, gāzes baloniņus un elektrošoka ierīces, izņemot elektro­šoka pistoles vai ierīces ar vadiem un elektrodiem.

Gāzes pistole. Vēl pirms 2019. gada to varēja iegādāties, sasniedzot 18 gadu vecumu un uzrādot ID karti. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienībā (ES) šie ieroči bija ļoti pieejami un tos mājas apstākļos iespējams pārveidot par kaujas ieročiem, ES lēma, ka tik viegli pārveidojamas gāzes pistoles uzskatāmas par šaujamieročiem. Tāpēc tagad gāzes pistoles iedala divās daļās. Pistoles, kuras tehniski nevar pārveidot, var iegādāties, sasniedzot 18 gadu vecumu. Savukārt tās, kas savas tehniskās komplektācijas dēļ uzskatāmas par šaujamieročiem un ir pārveidojamas, var iegūt, tikai izejot visu ieroča iegūšanas procedūru ar eksāmenu un pārbaudēm.

Elektrošoks. Pašaizsardzības ierocis, ko var iegādāties no 18 gadu vecuma, un tam

atļauja nav vajadzīga. Elektrošoks ar augstsprieguma elektrisko lādiņu iedarbojas uz cilvēku vai dzīvnieku no tuvas distances – rokas stiepiena attālumā. Elektrošoka efekts atkarīgs no situācijas – vasarā, kad cilvēks ir plāni ģērbies, tas būs jūtamāks, bet ziemā, kad mugurā biezs kažoks – jūtams mazāk. Noteikti jāizlasa lietošanas instrukcija. Elektrošoku nedrīkst virzīt uz sirdi, kaklu, nierēm, jo tā var nodarīt pārāk lielu kaitējumu.  Lietojot elektrošoku saskaņā ar instrukciju, nevienu nogalināt nevar, bet, pārkāpjot instrukciju, var nodarīt tik nopietnu kaitējumu, ka vajadzēs stāties tiesas priekšā.

Gāzes baloniņš. To iegādāties no 16 gadu vecuma, un arī tas, tāpat kā pārējie ieroči, jāpērk tikai specializētā veikalā. Atkal pirms lietošanas rūpīgi jāizlasa instrukcija, kurā ražotājs norāda gan galvenos raksturlielumus, gan to, kā ierīci lietot. Gāzes baloniņu drīkst lietot ne tuvāk kā metra attālumā. Tā saturu nedrīkst pūst acīs, jo tādējādi uzbrucējs var gūt 2. pakāpes apdegumu un tiks pārkāpta nepieciešamā aizstāvēšanās robeža. Gāzes baloniņa saturu drīkst pūst krūšu daļā – no turienes izpūstais tvaiks kāpj augšā, cilvēks to ieelpo, un tad rodas efekts: asaras, iesnas.

Gaisa ieroči jeb tautā sauktās gaisenes ir pneimatiskie ieroči, kas nav paredzēti pašaizsardzībai, bet tikai treniņa nodarbībām un sportam.

Atļaujas jāpagarina!

Ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļauju izsniedz uz pieciem gadiem. Pēc tam atļauja jāpagarina – jāiet ārstu komisija un jāapliecina sava vēlme paturēt ieroci, jo var gadīties, ka tas vairs nav vajadzīgs. Ja atļauju pagarināt nevēlas, ieroci var nodot Valsts policijai iznīcināšanai, var nodot kolekcijai vai realizācijai veikalā, pārreģistrēt citam cilvēkam. Medību un sporta vajadzībām atļauju izsniedz uz nenoteiktu laiku, bet ik pēc pieciem gadiem to pārskata.

Jebkurš ierocis ir reģistrēts Ieroču reģistrā, katram ir savs unikāls numurs. Ja kāds izdarītu ko nelikumīgu vai mēģinātu ieroci pārdot, to nepārreģistrējot, iestātos kriminālatbildība. Tiesa, tādi gadījumi ir ārkārtīgi reti.

3 svarīgi fakti

1. Ja ieroča lietošana ir attaisnojama, prātīgāk ir šaut kājā. Taču jāņem vērā, ka uzbrucējs ir kustīgs mērķis, kam vispirms jātrāpa. Tāpat jāvērtē, vai konkrētajā vietā vispār var šaut, neapdraudot apkārtējos cilvēkus.  
2. Ja ir ieroča nēsāšanas atļauja, cilvēkam līdzi ir ierocis un uz ielas gadās nopietns konflikts, jābūt ārkārtējam gadījumam, lai ieroci lietotu. To vērtē katrā situācijā individuāli, taču galvenais, lai neciestu garāmgājēji un viņu īpašums. Izmeklēšana katru reizi būs tāpat, un tajā pārbaudīs, vai tā tiešām bija aizstāvēšanās vai varbūt slepkavība.
3. Par Ieroču aprites likuma pārkāpumiem – glabāšanu, pārvadāšanu, citiem – paredzēts naudas sods. Par ļoti nopietnu pārkāpumu, piemēram, ja ierocis stāv uz galda, pieejams bērniem un kaimiņiem, var anulēt ieroča glabāšanas atļauju no viena līdz trim gadiem. Par ieroča neatļautu lietošanu var iestāties kriminālatbildība.