Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Meklē variantus, kā piesaistīt darbiniekus
Agrāk uzņēmumu darbinieki sēdās pie B un C segmenta hečbeku stūres, jo šādas izvēles pamatā bija optimāla cenas un kvalitātes attiecība. Arī priekšnieki brauca ar dīzeļsedaniem un universāļiem, un šobrīd populāro krosoveru vēl pirms dažiem gadiem uzņēmumu autoparkos nebija.
Viens no iemesliem bija to augstā cena, kas tolaik zaudēja līdzvērtīga izmēra hečbekiem. Otrs iemesls – krosoveri ir augstāki un smagāki, tāpēc patērē vairāk degvielas. Trešais iemesls – arī citās pozīcijās pilnpiedziņas modeļu ekspluatācija ir dārgāka. Raugoties tikai no racionālās puses, tolaik iegādāties krosoverus un apvidus auto vienkārši nebija rentabli.
«Agrāk uzņēmumu vadītāji pat neskatījās uz automašīnām ar lielāku klīrensu un pilnpiedziņu – ja vien tas nebija vitāli nepieciešams, protams. Tagad mēs esam kļuvuši par pārmaiņu lieciniekiem. Jā, uz ielām joprojām ir daudz Škoda Octavia un Volkswagen Passat, bet, līdzko ražotāji nolēma piedāvāt krosoverus par tādu pašu cenu kā hečbekus un sāka tajos uzstādīt tādus pašus dzinējus un tādas pašas tehnoloģijas, uzņēmumi sāka pirkt arī krosoverus,» saka Delfi Auto redaktors un Latvijas Gada auto konkursa žūrijas biedrs Raimonds Zandovskis.
Rezultātā šobrīd ielās itin bieži redzam Nissan Juke un Ford Puma ar uzņēmumu logotipu uz sāniem. Tāpat komersanti izvēlas arī kupejtipa krosoverus. Piemēram, jaunās paaudzes Citroën C4, kas šim sektoram ir piemēroti gan finansiāli, gan aprīkojuma un tehnoloģiju ziņā. Tāpat uzņēmumu autoparkos arvien biežāk redzam elektromobiļus.
Tā kā uzņēmumiem nav viegli atrast labus speciālistus, moderni auto kļūst par darbiniekus piesaistošu faktoru.
«Tendence, ka cilvēki pērk krosoverus un apvidus auto, ir vērojama visā pasaulē, un uz to norāda arī pārdošanas dati. Viens no iemesliem, kāpēc uzņēmumi nosliecas par labu lielākām automašīnām, ir profesionāļu piesaiste. Ja par to pašu naudu komersants speciālistam var nodot automašīnu, pie kura stūres cilvēks jutīsies ērtāk, tas uzņēmumam nāk tikai par labu. It īpaši, ja mēneša beigās ekspluatācijas izmaksas neatšķiras no tradicionālā hečbeka,» skaidro Raimonds.
Stilīgs krosovers var būt lētāks par klasisku hečbeku
Uzņēmumi sākuši pastiprināti pievērst uzmanību transportlīdzekļiem ar lielāku klīrensu, jo daži ražotāji no mazajiem modeļiem ir atteikušies pavisam.
Laika gaitā samazinājušās arī krosoveru cenas, padarot tos pieejamākus.
Šobrīd uzņēmumi saviem darbiniekiem var iegādāties populārus, stilīgus un pieprasītus braucamos, maksājot vēl mazāk nekā visiem ierasto hečbeku gadījumā.
Piemēram, Volkswagen Golf, kas savulaik uzņēmumu autoparkos bija ļoti iecienīts, pašlaik maksā no 23 800 eiro, savukārt stilīgais kupejtipa krosovers Citroën C4 pieejams no 21 490 eiro.
C4 jau bāzes versijā ir aprīkots ar daudzām komforta, drošības un savienojamības funkcijām, piemēram, Apple CarPlay un Android Auto, gaisa kondicionieri un kruīza kontroli.
Tiem uzņēmumiem, kuru darbinieki ikdienā mēro lielus attālumus, joprojām aktuāls ir dīzeļdzinējs. Golf ar šādu spēka agregātu tagad maksā pat 32 300 eiro, bet Citroën – no 28 965 eiro.
«Protams, uzņēmumi arī tagad visu smalki rēķina, taču agrāk tie īpaši skatījās uz C segmentu. Tagad tie vairs neorientējas tikai uz automašīnas tipu. Savukārt, raugoties no ilgtermiņa perspektīvas, krosoveri ir izdevīgāki, jo to popularitāte nosaka augstāku atlikušo vērtību» skaidro Sixt Lietuva pārdošanas vadītājs Valds Staņislovaitis.
Kā ir ar pilnībā elektriskajiem auto? Arī tie kļūst arvien populārāki, un tos izvēlas starptautiski uzņēmumi, kuri iestājas par ekoloģiskām vērtībām, mazie uzņēmumi, kā arī valsts iestādes. Elektriskais transports ne tikai palīdz veidot videi draudzīgu tēlu, bet arī samazina autoparka uzturēšanas izmaksas.
Skaitļi ir pārliecinoši, tomēr pagaidām der ne visiem
«Daļa uzņēmumu izvēlas elektroauto, jo Rietumeiropa viņiem to liek, citi – uzņēmuma politikas dēļ. Vēl ir publiskais sektors, kam ir jāievieš direktīvas, zaļais iepirkums. Viņi gluži vienkārši nevar nepirkt elektromašīnas. Tomēr ir daļa uzņēmumu, kas precīzi aprēķina, ka šādi braucamie viņiem ir izdevīgi. Šai aprēķinā viņi ņem vērā ne tikai ekspluatācijas izmaksas, bet arī PVN atvieglojumus. Īpaši izdevīgs šāds pirkums ir tiem, kas paši ražo elektrību,» stāsta Valds Staņislovaitis.
Valdība jau ilgi sola atbalstu arī uzņēmējiem, turklāt šogad bija iespēja pieteikties finanšu attīstības institūcijas ALTUM atbalstam elektroauto iegādē un kapitāla atlaidei līdz 5000 vai 10 000 eiro.
Piemērs: Citroën ë-C4, kas aprīkots ar saprātīga izmēra 50 kWh akumulatoru un ar vienu uzlādi nobrauc 355 km, maksā 35 990 eiro. Noņemot PVN, cena samazinās līdz 29 743 eiro. Ja uzņēmējiem būtu EKII-5 atbalsts, kas šobrīd pieejams privātpersonām, cena saruktu vēl par 4500 eiro, tādējādi kopējā summa būtu vien 25 743 eiro. Tātad jaunais elektriskais Citroën uzņēmumam izmaksātu mazāk nekā līdzvērtīgs benzīna modelis ar 130 ZS motoru un automātisko pārnesumkārbu.
Jāpiebilst arī tas, ka elektroauto ekspluatācijas izmaksas ir ievērojami zemākas nekā iekšdedzes dzinēja gadījumā, jo tam nav ik pa laikam jāmaina eļļa un tiem ir mazāk mehāniski nolietojamu detaļu. Ja uzņēmums ir uzstādījis saules paneļus vai ražo lētu elektrību citos veidos, visā ekspluatācijas laikā elektriskais Citroën ë-C4 var izrādīties ekonomiski izdevīgāks nekā bāzes C4 modelis ar benzīna dzinēju un manuālo pārnesumkārbu, lai gan sākotnēji tas var šķist dārgāks nekā VW Golf.
«Tā kā ne visiem darbiniekiem ikdienā jābrauc gari maršruti un modernie elektroauto bez uzlādes veic vairākus simtus kilometru, daļai autoparku tie ir ļoti piemēroti. Tāpat arvien biežāk dažādās uzņēmumu teritorijās redzami saules parki, tāpēc elektriskā piedziņa palīdzētu samazināt transporta izmaksas,» saka Raimonds Zandovskis.
Taču visiem elektroauto tomēr nebūs labākais variants, jo tas atkarīgs ne tikai no braukšanas apstākļiem un darba specifikas, bet arī paša šofera.
Pirms teikt jāvārdu elektromodelim, jāizsver daudzas un dažādas detaļas un jāaprēķina, vai tas tiešām atmaksāsies, lai beigās darbinieki, kam nākas braukt lielus attālumus, nejustos neapmierināti.
«Ir cilvēki, kurus šī tehnoloģija joprojām nepārliecina. Tāpat ir reizes, kas elektroauto vienkārši neder veicamajam darbam. Manuprāt, šādos gadījumos uzņēmumam nevajadzētu par katru cenu turēties pie domas par šādu transportu, jo tas radīs negatīvas emocijas un lieku saspīlējumu darbā,» rezumē Raimonds.
