Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Taču ar tiem pašiem izaicinājumiem visu šo laiku ir saskārušies vīrieši. Koronavīrusa krīze ir sakustinājusi daudzus problēmjautājumus un veicinājusi iekšējās krīzes, kas ir neizbēgamas un nepieciešamas, lai iepazītu sevi un spētu veiksmīgāk sadarboties ģimenes dzīvē, līdzsvarojot vīrieša un sievietes lomas. Taču par to ir svarīgi runāt arī no profesionālā aspekta, kur darba un privātās dzīves sabalansēšana vīrietim var izrādīties spēcīgs instruments produktivitātes uzlabošanai ilgtermiņā.
Viedoklī dalās Kārlis Gedrovics, mediju aģentūras Inspired vadītājs un līdzīpašnieks, biedrības Tēvi valdes loceklis, trīs bērnu tētis
Krīze – komandas darba pārbaude
Jebkuras ģimenes pamatu pamats ir mīlestība un savstarpēja piesaiste. Tā ir komandas spēle, kurā visi ģimenes locekļi viens otru atbalsta grūtībās, nevis tiek galā katrs pats ar savām problēmām, lepni klusuciešot.
Citi lasa
Tieši ģimenē bērni apgūst komandas spēles noteikumus un sadarbības prasmes, bet sadarbība ir arvien būtiskāks mūsdienu sabiedrības dzīves elements.
Sevišķi spilgti to parāda šis gads, kad pandēmijas ietekmē nācās mainīt daudzus paradumus un pielāgoties pastāvīgi mainīgiem, neparedzamiem apstākļiem.
Ģimenēs, kur abi vecāki uzņemas vienlīdz lielu atbildību par bērniem, vīriešu izaicinājumi bija tieši tādi paši kā sievietēm, jo nācās strauji pārorientēties uz jauno situāciju un žonglēt ar jaunajiem dzīves elementiem – citādu laika plānošanu, lielu emocionālo slodzi. Taču arī ģimenēm, kur attiecības ir vēsākas un tēva iesaiste ir minimāla vai aprobežojas ar “muti ciet un mācies”, tas nav bijis un nebūs viegli, jo piesaistes trūkums padziļina problēmas, toties neatceļ vīrieša vēlmi būt mīlētam un justies vajadzīgam.
Sausais atlikums no Covid-19: ir sāpīgas blaknes, piemēram, pieaugošais ziņojumu skaits par vardarbību ģimenē; vienlaikus nevar noliegt arī pozitīvos aspektus – tie, kuri spējuši tikt skaidrībā ar savām emocijām, ir iznākuši no krīzes stiprāki, saliedētāki. Daudzas ģimenes ir pārvērtējušas to, kas patiešām svarīgs. Tomēr jāpaiet vēl kādam laikam, lai saprastu, vai šī krīze atstās pozitīvu vai negatīvu nospiedumu ilgtermiņā.
Kāpēc veiksmīga privātā dzīve vīrietim ir svarīga profesionālajā jomā?
Statistika liecina, ka cilvēkiem, kas ir vairāk iesaistīti ģimenes dzīvē, piemīt ilgtspējīga produktivitāte arī profesionālajā jomā. Vīriešiem ir vajadzīgs laiks ar ģimeni, labas attiecības ar partneri, ar bērniem. Mūsu dzīve sastāv no vienām vienīgām krīzēm – attiecību, finanšu, profesionālām utt. Ja vīrietim trūkst pamata zem kājām, satura, jēgas, kāpēc viņš eksistē un pelna naudu, šādas krīzes nereti noved pie smagas izdegšanas, jo bez spēcīgas motivācijas ir grūti krīzi pārvarēt.
Ikreiz, kad mums, vīriešiem, trūkst pārliecības, vai esam gana labi darbā kā uzņēmēji, vadītāji, speciālisti (un tas laiku pa laikam piemeklē jebkuru), attiecības ģimenē un beznosacījumu mīlestības vide ir tas spēka avots, kas ļauj ar cerību izdzīvot arī pašu sliktāko dienu.
Tāpēc uzņēmuma vadītājam vai darbinieka tiešajam vadītājam būtu jāmudina ikviens vīrietis līdzsvarot karjeru un privāto dzīvi.
Pirmajā mirklī varētu šķist, ka vīriešiem, kuri aktīvāk iesaistās bērnu audzināšanā, ir zemāka darba produktivitāte, jo viņi ir vairāk aizņemti mājas rūpēs, taču tā ir īstermiņa domāšana. Ja vadītājs tā uzskata, viņam būtu vērts pajautāt sev, kādas attiecības viņš vēlas ar savu darbinieku – visticamāk, lojālas un ilgstošas, tādas, kuras izvēlēsies tikai apmierināts darbinieks.
Mūsdienīgam vadītājam jābūt nevis bosam, bet līderim, kurš dzird un pamana, kas viņa padotajiem dzīvē ir svarīgs. Un te būtu vietā katram vīrietim uzdot jautājumu – kāpēc mēs strādājam un pelnām naudu? Gribas cerēt, ka bieži atbilde būs “ģimene”. Un, lai veicinātu vīrieša personīgo balansu starp profesionālo un ģimenes dzīvi, mums ir vajadzīga līdztiesība bez aizspriedumiem – nevis teorētiska, bet pēc būtības, kuru sabiedrība izprot, pieņem un uzskata par vajadzīgu.
Ko līdzsvars dod sabiedrībai?
Līdzsvars nav vienkārša lieta. Tas prasa mērenību. Mākslīgi veidot komandu, izvēloties darbiniekus, lai izpildītu dzimumu kvotas, būtu brutāli. Toties vairāku gadu perspektīvā ir vērts laiku pa laikam sev uzdot kontroljautājumu, kas un kā būtu jāmaina, lai panāktu labāku līdzsvaru. Mana praktiskā pieredze liecina, ka ikreiz, darba kolektīva sastāvam nosliecoties uz viena vai otra dzimuma pārsvaru, kaut kas sāk iet greizi. Esmu pieredzējis, kā izteiktā sieviešu kolektīvā plaukst un zeļ intrigas, savukārt vīrieši bez sieviešu klātbūtnes ātri zaudē spēju ieklausīties, sliecas stigmatizēt atsevišķas tēmas un stagnē. Tāpēc, ja nozares speciālistu vidū vērojams izteikts viena dzimuma pārsvars, gudrs vadītājs to kompensēs, aizpildot ar pretējā dzimuma pārstāvjiem, piemēram, atbalstošās amata pozīcijas.
Kāpēc tad mums neizdodas nonākt pie īstas līdztiesības? Viens aspekts, kur mēs kā sabiedrība bieži klūpam, ir nevērīgi lietoti termini, kas veido kopējo noskaņojumu. Līdztiesība nav vienlīdzība, jo vīrieši un sievietes nav bioloģiski vienādi, un būtu naivi iedomāties, ka tas neietekmē mūsu dzīvi. Tāpēc nevajadzētu likt vienlīdzības zīmi starp vienlīdzību un līdztiesību.
Otrs aspekts, kur varam augt un pilnveidoties, – un galvenokārt tas attiecas uz mums, vīriešiem, – ir empātija un mīlestība, kuras daudziem no mums trūkst. Ja patiesi mīli savu partneri, droši vien nebūsi mierā, ka cilvēks pēc darba dienas sāk otro slodzi mājas darbos, būdams pārguris un izsmelts, kamēr tu atpūties un nodarbojies ar sava ego apmierināšanu vai hobijiem. Vienlaikus jāapzinās, ka empātijas veidošana vīriešiem nav vienkāršs uzdevums. Tam, kurš visu laiku nesis mājās mamutu, pēkšņi jāspēj sadalīt savu uzmanību visos iespējamos virzienos, jābūt vienlaikus stipram, veiksmīgam, iejūtīgam, maigam utt.
Un tomēr ir vērts to apgūt, jo no līdztiesības ieguvēji būsim mēs visi. Mainoties domāšanas veidam un prasmēm, kas iegūtas dzīves laikā, dabiski mainīsies un līdzsvarosies arī dzimumu spēka samērs, un mēs varēsim rādīt labu piemēru saviem bērniem, lai viņiem vairs nenāktos izdarīt sabiedrības uzspiestas izvēles starp ģimeni un karjeru.
