Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Nepieņemtā dāvana
«Augustā atzīmēju jubileju – pagājuši 20 gadi, kopš Pētera I skulptūra glabājas pie manis. Tas ir absurds, kas man šajos gados bijis jāpieredz saistībā ar šo statuju,» uzskata Gombergs.
«Kam tad viņš īsti pieder? Ko man tālāk ar to darīt? Tie ir jautājumi, uz kuriem neesmu saņēmis atbildes,» saka uzņēmējs Jevgeņijs Gombergs. 1910. gadā atklātais 5 metrus augstais Krievijas cara Pētera I bronzas piemineklis sākotnēji stāvēja vietā, kur tagad ir Brīvības piemineklis. Vēlāk tas ar kuģi tika vests uz Sanktpēterburgu, taču pa ceļam pie Igaunijas krastiem bronzas cars nogrimis jūras dzelmē un nogulējis tur 20 gadus.
Pēc kara igauņu nirēji statuju izcēla, un 1934. gadā to atpirka Rīgas pašvaldība. Ilgus gadus tā daļas glabājās dažādās noliktavās, daļa detaļu tika nozaudēta, līdz 1999. gadā par jātnieka skulptūru ieinteresējās uzņēmējs Jevgeņijs Gombergs.
Viņš tā laika Rīgas vicemēram Andrim Ārgalim izteica priekšlikumu – par savu naudu statuju atjaunošot un uzdāvināšot Rīgai. Ārgalis piekritis, un dome ar Gombergu parakstīja vienošanos. 2001. gadā piemineklis tika restaurēts.
Rīgas astoņsimtgadē Pēteris I uz īsu laiku tika uzstādīts Kronvalda parkā, taču daļa politiķu pauda neapmierinātību, un kopš tā laika Rīgas domes politiķi nav izrādījuši interesi par statujas likteni un šo dāvanu pieņemt nesteidzās, jo īsti nezināja, ko ar mākslas darbu iesākt.
Kādu laiku Gombergs statuju bija nolicis viņam piederošās SIA Teikas nami autostāvvietā. Taču pērn vasarā viņa birojam beidzās īres līgums, un arī Pēterim I nonāca Gomberga privātmājas pagalmā Jūrmalā.
Šajā pavasarī Gombergs atkal pacēlis statujas jautājumu un piedāvājis Rīgas domei trīs variantus: «Pirmais – rīkojamies tā, kā to paredzēja sākotnējā vienošanās. Es pieminekli atjaunoju, bet viņi to izvieto pilsētas vēsturiskajā centrā, savus ieguldījumus tā restaurācijā es dāvinu. Taču, ja 20 gadu laikā tas netika darīts, nedomāju, ka tas ir iespējams.
Tāpēc piedāvāju otru variantu – pašvaldība atmaksā manus ieguldījumus, kas pēc šīs dienas cenām ir aptuveni 200 000 eiro, un tālāk ar jātnieka statuju dara, ko grib.
Ja viņiem nav to, kur likt, neiebilstu paturēt glabāšanā arī turpmāk. Manā pagalmā statuja labi izskatās. Ir arī trešais variants – atdot man statuju, apmainot uz citiem joprojām man piederošiem pieminekļiem.»
Rīgai pieminekli nevajag
Rīgas domes Materiālā kultūrvēsturiskā mantojuma komisijas vadītāja Rita Našeniece PDz atzina, ka ir iepazinusies ar Gomberga piedāvājumiem. «Ceru, ka mums beidzot izdosies šo jautājumu atrisināt. Mums gan nav vēlmes šo pieminekli uzstādīt publiskā vietā, kā to vēlas Gomberga kungs. Tas nenotiks,» sacīja viņa. Darba grupa nolēmusi veikt statujas novērtēšanu un pēcāk vienoties par objektā esošo oriģinālo detaļu pārdošanu Gombergam.
«Ja pārdošana nebūs iespējama, centīsimies vienoties ar Gomberga kungu par objektā esošo oriģinālo detaļu maiņu pret vērtībai atbilstošu citu objektu,» skaidroja Našeniece.
«Kultūras mantojumu pārvalde nedod šim piemineklim nekādu statusu. Tas izskatās kā jauns lējums. Kas tur ir iekšā, neviens nezina. Padziļinātā ekspertīze, kas to pārbaudītu, maksātu vājprātīgu naudu. Daudz lielāku, nekā piemineklī ieguldīts.
Nu, neizskatās tas piemineklis pēc restaurēta objekta!
Protams, neizslēdzu iespēju, ka tā detaļas ir oriģinālas. Taču, lai kā arī nebūtu, mums nav vēlme uzstādīt Latvijā ideoloģiski nepieprasītus impēriskus, koloniālus pieminekļus,» uzsvēra viņa.
Gombergu šādi argumenti izsauc smīnu: «Viņi palaiduši baumas, ka Gombergs oriģinālās detaļas nozadzis un pārdevis Sanktpēterburgai. Tās ir muļķības, to pierāda dokumenti, fotogrāfijas. Ir arī dzīvi liecinieki, piemēram, restauratore Dace Čoldere, kura uzraudzīja un protokolēja visu procesu. Ja grib, lai veic ekspertīzi – tas ir īsts piemineklis vai ne. Man nav, ko slēpt, bet es neļaušu, ka tieku apvainots detaļu zādzībā.»
Par kādu summu Gombergs būtu gatavs izpirkt Krievijas vadoņa pieminekli? «Kad 2000. gadā uzņēmos jātnieku restaurēt, tā bija metāla čupa. Statuja vistiešākajā veidā tika izvilkta no metāllūžņiem. Par šo metāllūžņu vērtību mēs arī varētu runāt,» pauda uzņēmējs.
