Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pārvalde aicina dabas takas apmeklētājus netuvoties nogruvuma vietai un pastaigām neizmantot takas posmu, kas ved no Liepas uz Līču-Laņģu klinti.
Uz Līču- Laņģu klinti, kas ir viens no apmeklētākajiem apskates objektiem, šobrīd nokļūt no Liepu puses vairs nav iespējams. Lai gan pati taka nav skarta un no nogruvuma vietas līdz takai vēl ir aptuveni vienu metru plata josla, situācija ir bīstama un var apdraudēt apmeklētāju drošību, jo karjera mala ir kļuvusi nestabila un irdena.
Erozija ir normāls dabas process, kas šajā gadījumā noticis liela nokrišņu daudzuma ietekmē. Šajā gadījumā nedrošību rada tas, ka takas posms atrodas ļoti tuvu karjera malai. Lai gan Pārvalde jau iepriekš ir plānojusi iespējamo takas novirzīšanu nedaudz tālāk no karjera malas, to līdz šim nav izdevies īstenot, jo blakus atrodas privātīpašums. Līdz brīdim, kamēr taka atkal būs apmeklētājiem droša, Pārvalde aicina dabas baudīšanai apmeklēt citus tuvākos atsegumus – Sietiņiezis, Ērģeļu klintis, Zvārtes iezis un Amatas taka.
Līču-Laņģu klintis ir aptuveni 6 km garās takas ievērojamākais apskates objekts. Tās ir vienas no skaistākajām un lielākajām klinšu sistēmām Latvijā. Klinšu takā ik dienu vērojams liels apmeklētāju skaits, kas īpaši pieaudzis pēdējā gada laikā. Lielu daļu no apmēram kilometru garās smilšakmens kraujas Gaujas senlejas kreisajā krastā skatam aizsedz blīvi saaugušie koki. Iespaidīgākās ir Līču klintis, kas ir līdz 30 m augsts un ap 200 m plats smilšakmens atsegums. Savukārt Laņģu klintis ir līdz 11 m augstas.
Šī atseguma raksturīga iezīme ir daudzie avoti un to radītās alas. Kopumā te ir astoņi lieli avoti un deviņas alas un nišas. Brūkošo iežu dēļ alas ir bīstamas apmeklēšanai. Ziemas laikā tās navvēlams apmeklēt, lai netraucētu ziemojošos sikspārņus. un uz klintīm sastopamas vairākas retas augu sugas.
