Tomēr jāievēro priekšnoteikums – pirms darbu sākuma obligāti jāsaņem atļauja. Tas nepieciešams, lai pārliecinātos, ka malkas vākšanas darbi tiek veikti valsts mežu teritorijā nevis kādas citas juridiskas vai privātpersonas mežā, kā arī – vākšanas darbi tiek veikti vietā, kur to drīkst darīt, nevis vietā, kur mirusī koksne speciāli atstāta dabas daudzveidības veicināšanai.
Lai saņemtu ciršanas atlieku vākšanas atļauju, jāvēršas tajā reģionā, kuras teritorijā plānots veikt malkas vākšanu (sadalījums pa reģioniem kartē un kontakti atrodami Latvijas valsts mežu mājaslapā lvm.lv). Atbilde tiks sniegta iespējami ātri, izņemot pavasara periodu, kad rit intensīvi meža atjaunošanas darbi. Šādu atļauju iespējams saņemt reizi gadā, jo piedāvāto vietu skaits, kur to drīkst veikt, ir ierobežots un interese no iedzīvotāju puses šogad ir īpaši liela. «Ja pie mājas atrodas valsts mežs, tas šogad ir kā vinnēt loterijā,» nosaka Inga Kalna.
Koksnes atlieku vākšanas apjoms nav ierobežots, parasti tas atbilst cirsmā esošajam apjomam. Tomēr var būt situācijas, kad iedzīvotāja izvēlētajā teritorijā nav cirsmu vai, ja arī ir, tad tajās jau ir izsniegta koksnes atlieku vākšanas atļauja. Šādos gadījumos iedzīvotāja lūgums izsniegt atļauju tiks noraidīts vai arī būs jānogaida, kad radīsies vieta, kurā ir iespēja izsniegt atļauju koksnes atlieku vākšanai.
! Par ciršanas atliekām nav uzskatāmi stāvoši nokaltuši koki jeb sausokņi un kritušu koku stumbri jeb kritalas. Atmirusī koksne ir nozīmīga daudzu augu un dzīvnieku sugu pastāvēšanai jeb bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai.
Projektu «Ziņas senioriem» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par «Ziņas senioriem» saturu atbild «Žurnāls Santa».