Viņa ieskatā, Putins bija iedomājies, ka iekaros Ukrainu un ar to viss viņam labvēlīgi beigsies, tomēr tas nav noticis. Šajā laikā visa pasaule ir mobilizējusi savus spēkus, lai palīdzētu Ukrainai.
«No Krievijas puses ir beigušās runas par «ātro karu». Vismaz realitātē. Domāju, ka Ukrainu un visus tos, kas grib tai palīdzēt, sagaida smagi pārbaudījumi, ja karš ievilksies, taču tas var radīt arī smagas sekas Krievijai un apkārt tai esošajām valstīm,» sacīja bijusī valsts pirmā persona.
Jautāts, kā vērtēt rietumvalstu atbildi Krievijai par tās īstenoto agresiju Ukrainā, Ulmanis atzīmēja, ka reakcija bija lēna, bet pārliecinoša. Viņš pieļāva, ka karadarbības laikā Ukrainā rietumvalstis ir sapratušas par Krieviju daudz vairāk, nekā aizvadīto 20, 30 gadu laikā.
«Manas prezidentūras laikā vienmēr, kad runājām ar Rietumiem, viņi ar lielām acīm uzklausīja mūs par to, kas ir Krievija un kāda ir Krievija. Reizēm šķita, ka Rietumvalstu pārstāvji pēc trīs minūtēm aizmirsa, ko mēs viņiem teicām. Gan Krimas un Donbasa jautājums, gan notiekošais Ukrainai licis Rietumiem atvērt acis. Esmu pārliecināts, ka Rietumi no uzņemtā kursa nenogriezīsies un turpinās daudz skarbāku cīņu par Rietumu demokrātiskajām vērtībām. Arī Baltijas valstīm būs vieglāk aizstāvēt savas pozīcijas,» sacīja bijušais Valsts prezidents.
Runājot par to, vai Krievijas sabiedrība varētu mainīties un izdarīt spiedienu gan uz Putinu, gan uz valdību, Ulmanis atzīmēja, ka Krievijas sabiedrība viennozīmīgi mainīsies, bet kad tas notiks, ir cits jautājums.
Lai tas notiktu, Krievijas sabiedrībā ir jāatgriežas veselajai domāšanai.
Bijušā Valsts prezidenta ieskatā, arī Rietumvalstīm ir jāpastāv, jācīnās un jāpieprasa no Krievijas, lai pie varas esošie izbeigtu teroristisko attieksmi pret savu tautu un valsti. Ja tas nenotiks, tad Krievija ļoti lēnām atgriezīsies uz demokrātiskā ceļa, ja vispār atgriezīsies. Jautāts, kādi varētu būt Ukrainas un Krievijas sarunas rezultāti, Ulmanis uzsvēra, ka vissliktākās sarunas ir labākas par vislabāko karu. Bijušais Valsts prezidents norādīja, ka attiecībā uz gaidāmajām sarunām viņš nav pārāk optimistisks, bet viņš tic sarunu nākotnei.
Runājot par to, vai Putins varētu mēģināt iekarot arī citas valstis, Ulmanis pieļāva, ka diez vai Putins skatās pāri Ukrainas robežām un domā par kaut kādiem citiem iekarojumiem, jo tai apkārt ir valstis arī ar NATO vairogu. Tā, bijušā Valsts prezidenta ieskatā, būtu pavisam cita situācija, citas iespējas un rezultāti.
«Es neloloju ilūzijas, ka Putins varētu meklēt kādus solīdākus risinājumus, kas varētu pasargāt Krievijas tautu un Ukrainas tautu no iznīcības. Kodolraķešu gatavību, par kuru Putins ziņo, lai iebiedētu sabiedrību, manuprāt, diezgan labi varētu nokontrolēt Rietumu militārā pasaule,» sacīja Ulmanis.
LETA jau rakstīja, ka Krievija ceturtdienas rītā sāka uzbrukumu Ukrainai.