Rīga +3°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Intervijā Dienvidkorejas raidorganizācijai KBS Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs apgalvoja, ka ukraiņu karaspēks uzbruka «nelielai grupai» Ziemeļkorejas karavīru. Viņš gan neminēja, vai ir kaujās ziemeļkorejieši ir cietuši.
Rustems Umerovs to apstiprināja, ka jau tuvākajā nākotnē «ievērojams skaits» Ziemeļkorejas karaspēka iesaistīsies kaujās. Umerovs skaidroja, ka «līdz šim tie bijuši tikai īsi kontakti, nevis pilna mēroga iesaistīšanās.» Ukrainas aizsardzības ministrs uzskata, ka lielākā daļa ziemeļkorejiešu joprojām tiek apmācīti.
Ukrainas augstākā pretdezinformācijas amatpersona Andrijs Kovaļenko pirmdien telegrammas ierakstā pirmoreiz sacīja, ka Ziemeļkorejas «pirmās militārās vienības… [jau tika] apšaudītas Kurskā».
«Viņi ir ģērbušies krievu formās un šobrīd jau iziet taktisko apmācību, un pēc tam viņi tiks izvietoti vairākās Krievijas armijas frontes līnijās,»
sacīja Umerovs. Viņaprāt, kaujas laukā tiks izvietotas piecas vienības, no kurām katrā būs aptuveni 3000 karavīru.
Pēdējo divu nedēļu laikā Dienvidkorejas un ASV izlūkdienesti, kā arī NATO paziņojuši, ka ir saskatījuši neapšaubāmus pierādījumus par Ziemeļkorejas karaspēka iesaistīšanos Krievijas karā. Savukārt Ukraina ziņo, ka aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru jau ir izvietoti Kurskas pierobežas reģionā, kur atrodas arī Ukrainas karavīri.
Neraugoties uz pretinieku apsūdzībām, Maskava un Phenjana turpina klusēt un plašāk par Ziemeļkorejas iesaistīšanos karā nekomentē.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš asi bija nosodījis Rietumu atbildes trūkumu par Ziemeļkorejas karaspēka izvietošanu Ukrainas pierobežā, sacīja, ka «pirmās kaujas ar Ziemeļkoreju atklāj jaunu nestabilitātes posmu pasaulē». Viņš trešdien videouzrunā aicināja Ukrainu «kopā ar pasauli… [darīt] visu, lai šis Krievijas solis ceļā uz kara izvēršanu būtu neveiksmīgs. Gan viņiem, gan Ziemeļkorejai».
Ziemeļkorejas iesaistīšanās Krievijas karā nopietni satraukusi arī Dienvidkoreju, palielinot spriedzi starp abām pusēm. Pagājušā mēneša beigās Seula bija izsaukusi Krievijas vēstnieku, cenšoties panākt «nekavējošu» Ziemeļkorejas karaspēka izvešanu no Ukrainas. Dienvidkoreja arī brīdināja, ka apsver iespēju piegādāt ieročus Ukrainai.
Analītiķi ir izteikušies, ka Phenjanai apmaiņā pret karaspēku varētu tikt samaksāts vai dota piekļuve Krievijas militārajām tehnoloģijām. Trešdien Krievijas likumdevēji balsos par savstarpējās aizsardzības līguma ratifikāciju ar Ziemeļkoreju, par kuru pirmo reizi tika runāts jūnijā, Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizītes laikā Phenjanā. Savstarpējais aizsardzības līgums paredz, ka Krievija un Ziemeļkoreja palīdzēs viena otrai «agresijas» gadījumā pret kādu no valstīm.
