Baštiks: Šī trauma būs jādziedē ilgi
Ainars Baštiks, Rīgas Mateja baptistu draudzes mācītājs.
«Izvarošana ir absolūti nosodāma, tā būtu jāizmeklē visaugstākajā mērā. Tomēr uzskatu, ka sievietei pašai jātiek skaidrībā ar to, ko viņa vēlas darīt tālāk. Ir savādi, ka vīrieši no malas, cilvēki, kuri nav šīs sievietes radinieki, dod kādus padomus.
Aborts ir dzīvības pārtraukšana. Un te ir jautājums, kādu mērķu vai apstākļu dēļ esam gatavi to pārtraukt. Ir jāsaprot visi apstākļi, lai par to vispār varētu runāt. Tāpēc arī konfrontēt arhibīskapu ar šādiem jautājumiem, manuprāt, nav īsti godīgi.
Atminos gadījumu, kad sieviete bija izvarota, un viņai piedzima bērniņš.
Viņa no mazuļa gribēja atsacīties dzemdību namā. Man palūdza, lai aprunājos ar šo sievieti. Es viņai teicu – palīdzēsim, kā varam! Pirms daudziem gadiem vēlreiz satiku šo sievieti, un viņa teica paldies, ka toreiz atrunāju no šī soļa. Viņu ļoti atbalstīja cilvēki no baznīcas. Tomēr tie ir individuāli gadījumi, kurus nevar vispārināt.
Ja dzīvības pārtraukšana ir atkarīga no tā, kādā veidā cilvēks tiek radīts, tad tā, protams, ir sievietes izvēle. Karavīri dara visādas zvērības. Bet, kad tiek izvarotas neaizsargātas sievietes, meitenes un sirmgalves, tas ir visbriesmīgākais, nežēlīgākais noziegums. Tāpēc tām, kas piedzīvojušas fizisku un morālu vardarbību, nepieciešama palīdzība. Vienalga – sieviete izvēlas veikt abortu vai ne, jo šī trauma būs jādziedē ilgi.»