Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ukraina ir liela ne tikai garīgi, bet arī platības ziņā – 603,7 tūkstoši kvadrātkilometru. Gandrīz desmit Latvijas, jo mums ir tikai 64 589 kvadrātkilometri. Ukrainas garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 kilometri, bet no rietumiem uz austrumiem – 1316 kilometri, līdz ar to klimats arī ļoti atšķiras.
Ukrainas Karpatu kalnu masīvā, Krimas kalnu, un Krimas dienvidu piekrastē ir absolūti citi – subtropiskas platuma zonas – augšanas apstākļi, taču valsts lielākā daļa atrodas mērenajā zonā – Austrumeiropas līdzenumā skujkoku un jaukto mežu, mežastepes un stepes zonās. Tur radītās augļu koku šķirnes mēdz būt pielāgojamas Latvijas augšanas apstākļiem.
Kad sākās karš Ukrainā, mūsu Dārzkopības institūta augļkopji, solidarizējoties ar kolēģiem Ukrainā, sāka stāstu par Ukrainas augļkopju un selekcionāru devumu un viņu radītajām vērtībām. Par šķirnēm, kas atrodamas Latvijas dārzos un aug arī Dārzkopības institūtā Dobelē. Īpašs paldies Dārzkopības institūta komunikācijas speciālistei Lolitai Ozoliņai! To patiesi izrādījās varens birums! Bet es savai zināšanai atlasīju tās, kuru stādus ar lielākiem vai mazākiem panākumiem šopavasar varētu arī dabūt.
Atgādinājums! Kailsakņu stādi jāstāda tikai bezlapu stadijā agri pavasarī (marta beigas, aprīlis, vēlākais – pats maija sākums) līdz pumpuru plaukšanai vai vēlu rudenī – septembra beigās, oktobrī jau bezlapu stadijā. Ja stādi ir podiņos (konteineros ar kūdras substrātu), tos var stādīt visu veģetācijas periodu no pavasara līdz rudenim, arī vasarā, tikai stādot nedrīkst izjaukt sakņu kamolu.
Pieredze – «Ukrainā top daudz vīnogu šķirņu!»
Gatis Kužums, Latvijā lielākas vīnogu šķirņu kolekcijas īpašnieks, dzīvo Ceraukstē:
– Šogad, vēl pirms kara, dabūju Ukrainas selekcionāra amatiera Zagaruļko jaunās šķirnes. Man jau ir ‘Ruslan’ un bezsēklu ‘Citronij’ – kā es saku, beidzot ir bezsēklu hibrīds ar normāla izmēra ogām, ko droši var piedāvāt cilvēkiem! Ķekari lieli, zaļas krāsas ogas, ienākas septembrī, ražība ļoti laba. Selekcionārs dzīvo pie Zaporižjas – tur, kur ir atomelektrostacija. Mans Lietuvas kolēģis ar viņu sazinājās un noskaidroja, ka patlaban Zagaruļko selekcijas dārzs ir sabombardēts.
Ukrainā radīta arī galda vīnogu šķirne ‘Akademik’ (‘Pametji Dženijeva’) – laba, pārbaudīta Latvijas apstākļos. Zilas ogas, ievākšana septembra sakumā. Dzinumu augšana vidēja, nobriešana arī vidēja. Daudz stādu šogad man nav, bet – ir. Šķirne ‘Arni’ – arī ļoti laba, viena no garšīgākajām jaunajām šķirnēm ar ļoti, ļoti patīkamu muskata garšu. Tāpat kā ‘Prima Ukarina’. Atšķirībā no ‘Arni’, kas ir diezgan agra –ogas ievāc augustā, septembra sākumā –, ‘Prima Ukraina’ dzeltenās ogas ienākas mazliet vēlāk, bet tās ir ar vēl stiprāku muskata garšu. Šī šķirne, manuprāt, ir viena no perspektīvākajām Latvijas apstākļiem.
Vēl man ir jauna šķirne, tikko pagājušajā gadā sāka ražot ‘Slava Ukraine’, vēl īsti neesmu pārbaudījis.
‘Atoss’ – garšas ziņā nekas īpašs, parasta, laba galda vīnoga, bet ļoti agra – no lielogu vīnogām viena no agrākajām, ja ne pati agrākā, ienākas augusta beigās, septembra sākumā, un ar ļoti skaistām garenām, zilām ogām. Jaunums, ko varētu ieteikt Latvijas apstākļiem kā perspektīvu šķirni. Visas šīs šķirnes man aug uz lauka, salcietība tām skaitās mīnus 24 grādi. ‘Donara’ gan nevajag iegādāties – šķirne laba, ogas lielas, dzeltenas, garšīgas, bet diemžēl ne Latvijas lauka apstākļiem. Secināju, ka derīga tikai audzēšanai siltumnīcā.
Pieredze – «Augļi saldi kā medus!»
Inga Strode, tagad izdienas pensijā, dzīvo Saulkrastos:
– Vairāk nekā 20 gadu es nodarbojos ar augļkopību, tas ir mans hobijs, braukāju uz Dobeles Dārzkopības institūtu mācīties, kad rīkoja lauku dienas. Kad dzīvoju laukos, savācu plūmju šķirņu kolekciju, un man auga arī ‘Renklod Raņņij Doņeckij’ – viena no iemīļotākajām plūmītēm. Jo tai ir ļoti garšīgi augļi, kā medus. Tikai vajadzēja apputeksnētāju, bet, tā kā dārzs bija paliels un visa gana daudz, plūmes ražoja labi. Novaldīt ‘Renklod Raņņij Doņeckij’ gan ir neiespējami, nevar saveidot! Augums ļoti stāvs.
Tagad Saulkrastos luterāņu draudzei iestādīju nelielu dārziņu ar augļu kokiem un arī uzpotēju ‘Renklod Raņņij Doņeckij’ – tāpat koks skrien uz augšu. Tagad vajag saīsināt galotni. Ja dabūjami mēsli, ieraudzēju tos, ja dabūjamas nātres, ieraudzēju tās, noteikti vajag arī mazliet minerālmēslu iedot. Un zem plūmēm nav labi audzēt zālienu – es pļauju zāli un lieku to apdobēs.
Vēl man no ukrainietēm aug bumbiere ‘Mļijevskaja Raņņaja’, viegli veidot. Paši bumbieri ir tik sulīgi, ka liekas gandrīz vai ūdeņaini – kā iekodies, tā nošļakst! Bet – jāmēģina novākt no koka. Es degustēju un vācu pēc garšas. Jāiekožas bumbierī un jājūt: ja tas garšo pēc zāles un ir sīvs, savelk muti, tad vākt par agru, bet, ja ir kraukšķīgs un jau sulīgums un saldums jūtas, tad droši var likt kastītē un nest uz istabu – pēc nedēļas vai pat ātrāk būs gatavi. Man garšo, bet kādam var likties pat par daudz kūstoši.
Raksta turpinājumā lasiet par dažādām Ukrainā radītām augļu un ogu šķirnēm!
