Izpētot šo lietu dziļāk, Uģis vīlies secina, ka tāda iespēja kā novēlēt neiztērēto pensijas uzkrājumu savām nākamajām reinkarnācijām diemžēl nepastāv. Ne bez humora viņš rosina ieviest ceturto pensiju līmeni un ļaudīm piedāvāt iespēju novēlēt naudu savām nākamajām dzīvēm.
Idejas iedvesmots, vēdiskais filozofs arī tver pēc telefona, lai zvanītu sociālajiem dienestiem. Viņus gan šāds ierosinājums varētu pamatīgi samulsināt… bet nē, Uģis vienkārši pajautā, kas tad ar tām neiztērētajām pensijām notiek.
Tā kā variantu par nākamo dzīvi nākas atmest, nākamais reālākais kandidāts uz Uģa pensijas mantošanu ir viņa sieva Linda.
«Ja vien man pašai nebūs situācija, kad nav ko ēst vai tamlīdzīgi, es šo naudiņu noteikti izmantotu kādam cēlam mērķim, lai kādam palīdzētu vai mūsu kopienas attīstībai, piemēram,» pēc šādas Lindas atbildes Uģis varēs doties citā pasaulē mierīgu sirdi.
Turpinājumā abi laulātie draugi nolemj noskaidrot, vai šo visai vienkāršo pensiju mantošanas formalitāti ir nokārtojuši viņu vecāki. Joki paliek joki, bet patiesībā šī informācija ir ļoti noderīga ikvienam.