Sāc ar mazumiņu!
- Jāatceras par lietus ūdens savākšanu. Jo nokrišņiem pārbagātā laikā tas var radīt lieku mitrumu, īpaši ap ēkām. Lietus ūdeni var novadīt kanalizācijas sistēmā vai uzkrāt speciālos rezervuāros.
- Vēlreiz rūpīgi jāizvērtē, kur patiešām ir nepieciešama nopietna nosusināšana. Tas atkarīgs no tā, kam zemi plāno izmantot. Iesākumā var nosusināt tikai atsevišķas mitrās vietas, ļoti slapjos stūrus atstājot dabai. Piemēram, ir vairāki koki (sēru vītoli, kļavas melnie bērzi, purva bērzi, melnalkšņi, baltalkšņi), arī krūmi (lazdas, grimoņi), kas tīri labi jūtas mitrākās vietās, turklāt daudz dzer – tātad vietu nedaudz sausinās un uzlabos tās mikroklimatu. Pārpurvojušajās vietās var veidot arī mitrummīlošu augu (īrisi, astilbes, kalmes, mugurenes, hostas u. c.) stādījumus vai ierīkot, piemēram, dzērveņu dobes.
- Tāpat var izmantot mini grāvīšus (20–30 cm dziļus), kurus labākai ūdens novadīšanai papildus var izklāt ar akmeņiem vai šķeldu. Šādi grāvīši ne tikai veicinās noteci, bet būs arī dekoratīvs elements. Protams, arī šajā gadījumā jāņem vērā zemes reljefs.
- Vēsturiski un arī mūsdienās atsevišķās vietās ūdens novadīšanai lieto fašīnas jeb kūļos sasietus zarus, kas ierakti zemē. Tie izvietojami un arī darbojas līdzīgi kā drenu caurules.