Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Artūrs Veinbergs, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un ūdenssaimniecības katedras docents un pētnieks, un Māris Narvils, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā
Lauku māju īpašniekus, sevišķi jau tos, kuri būvē un labiekārto, nereti dzird stāstām, ka pārāk augsta gruntsūdens līmeņa dēļ nevar ierīkot pagrabu, kanalizācijas sistēmu. Retāk, bet sūdzas arī dārzkopji, jo atsevišķās vietās dārzā iestādītie koki un krūmi neaug.
Ja mitruma problēma konkrētajā īpašumā nav acīmredzama, proti, tas nav patiešām purvains, tad labākais ātrais indikators būs vietējā dārza stāvoklis, piemēram, izteikti nīkulīgas ābeles vai savvaļas augu klāsts, kas raksturīgs mitrām vietām (piemēram, doņi, baldriāni, krastkaņepes, tauksaknes). Tomēr precīzāk noteikt, vai un, galvenais, cik ļoti stāvošie ūdeņi būs traucējoši, varēs tikai ar laiku.
Nevajadzētu tūliņ satraukties, ja, kā šoziem, sniegs nokūst vienā naktī un ūdens zemākās vietās aizkavējas ilgāk. Tikai tad, kad pagājušas vairāk nekā divas nedēļas pēc sniega nokušanas vai intensīviem nokrišņiem, taču ūdens uz lauka joprojām stāv, var sākt bēdāties, vai maz varēsi te iekopt dārzu. Ilgstošu zemes virskārtas pārmitrinājumu var izraisīt arī, piemēram, sablīvēta augsne, kuras struktūru var uzlabot ar organisko vielu, ģipša iestrādi vai dziļirdināšanu.
Tāpat ūdens loģiski uzkavējas pamanāmi zemākās vietās, uz kurām tas pieplūst no apkārtējās teritorijas. Nelielas ieplakas var mehāniski paaugstināt un izlīdzināt, tomēr tas jādara pārdomāti, neiznīcinot auglīgo augsnes virskārtu. Lielākas, iespējams, labāk pat atstāt bioloģiskajai daudzveidībai.
Lietderīgi būtu apstaigāt arī plašāku teritoriju un aplūkot, vai tuvumā dambjus nav sacēlušas bebru saimes. Šie dzīvnieki var applūdināt plašas teritorijas. Iespējams, ka to posta darbus varēs novērst tikai kopā ar kaimiņiem vai pat iesaistot pašvaldību.
Parasti ar stāvošiem ūdeņiem mēs cīnāmies agrā pavasarī, lai gan lielā daļā Latvijas visvairāk līst vasaras otrajā pusē. Bet tad daudz ūdens iztvaiko, un tas mums raizes sagādā retāk.
Ar gruntsūdeņiem ir līdzīgi – ja izroc bedri un tajā ir mitra zeme, tas neliecina par augstu gruntsūdens līmeni. Bet, ja visumā sausas sezonas laikā izraktā bedrē no grunts iesūcas reāli pasmeļams ūdens un diennakts laikā nostājas, piemēram, metru zem zemes virsas, tad gan var bažīties, ka gruntsūdeņi radīs problēmas būvdarbu veikšanai vai augu sakņu sistēmām.
Latvijā gruntsūdeņu līmenis vidēji ir viena līdz piecu metru dziļumā, dziļāks tas ir paugurainos apvidos. Taču līmenis ir mainīgs – tas atkarīgs no gadalaika, pieplūdes no dziļākiem slāņiem. Gruntsūdeņi nav stāvoša vienība – gluži kā virszemes ūdeņi, tie pavisam lēnām plūst uz zemāku vietu, upēm, jūru.
Raksta turpinājumā lasiet, kā izveidot meliorācijas sistēmu!
