Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Atbild Aivars Lembergs, Zaļo un Zemnieku savienības Ministru prezidenta amata kandidāts:
«Jūsu pensija neapšaubāmi ir maza. Lai palīdzētu trūcīgiem pensionāriem ar šādu pensiju kā Jums, Ventspilī tiek sniegta šāda palīdzība: pabalsts krīzes situācijā – 24 eiro, pabalsts zobu ārstēšanai un zobu protezēšanai – 55 eiro gadā, pabalsts atsevišķu situāciju risināšanai (martā, aprīlī tie ir 29 eiro, bet gada otrajā pusē, decembrī – 43 eiro). Tāpat cilvēks saņem pabalstu, lai segtu izdevumus par braukšanu pilsētas maršrutu autobuso (50% no mēnešbiļetes cenas), individuāli tiek aprēķināts mājokļa pabalsts, vēl 36 eiro gadā pensionāri un cilvēki ar invaliditāti saņem medikamentu un medicīnas ierīču iegādei. Ja nepieciešama aprūpe mājās, tad viņam katru mēnesi piešķir 42 eiro, bet, ja cilvēks nespēj pats sevi aprūpēt, tad 62 eiro. Un visbeidzot – viņš saņem arī pabalstu pacientu iemaksu daļējai kompensēšanai, piemēram, par ārstēšanos diennakts stacionārā, sākot no otrās dienas tie ir 4 eiro dienā.
Katru gadu ienākuma līmenis, no kura var saņemt palīdzību, tiek palielināts. Protams, svarīgi, lai cilvēkiem būtu nodrošināts darbs, lai sociālās iemaksas būtu lielākas, līdz ar to pensijas būtu lielākas. Vidēji Latvijā pensija 2022. gada 2. ceturksnī bija 435 eiro, bet Ventspils pilsētā tie bija 543 eiro, kas ir par 108 eiro vai procentuāli par 25% lielāka nekā vidēji valstī. Šajā periodā no jauna piešķirtās pensijas Latvijā bija 478 eiro, bet Ventspilī sasniedza pat 719 eiro, kas ir par 241 eiro jeb 50% lielāka nekā vidēji valstī. Augstākas vidējās no jauna piešķirtās vecuma pensijas nozīmē, ka Ventspils iedzīvotāji ir maksājuši vidēji augstākas sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Citi lasa
Aizejošā Kariņa-Bordāna valdība visā savā četru gadu vadīšanas laikā mērķtiecīgi pieņēmusi lēmumus, kas radikāli paaugstināja cenas un tarifus. Šis sadārdzinājums ir pilnā apmērā jākompensē valdībai. Protams, vecākiem jārūpējas par bērniem, kā arī bērniem jārūpējas par vecākiem un vecvecākiem.»
Atbild Jana Muižniece, deputāta kandidāte no Apvienotā saraksta: «Cenu dārdzības kompensācijai atbalstu nodrošina ar pensiju indeksāciju, kas šogad paredzēta jau augustā (parasti oktobrī). Ņemot vērā inflācijas straujo pieaugumu, arī indeksācijas koeficients ir salīdzinoši augsts, kas r 39 gadu darba stāžu ir 1,2314 (jeb 23,14%). Indeksācijā iegūtais palielinājums par augustu tiks izmaksāts vienlaikus ar septembrī izmaksājamo pensiju. Jūsu gadījumā saskaņā ar vēstulē minētajiem faktiem pensijas apmērs palielināsies par 85 eiro. Savukārt, ja inflācija turpināsies saglabāties augstā apmērā, pārsniedzot 5%, Apvienotais saraksts piedāvās pensiju indeksāciju veikt divas reizes gadā – aprīlī un oktobrī –, tā radot iespēju palielināto pensijas apmēru saņemt jau sešus mēnešus ātrāk (aprīlis–oktobris).
Apkures sadārdzinājuma kompensācijai šobrīd noteikts tiesisks regulējums, un atkarībā no apkures veida tas automātiski tiks iekļauts rēķinā (ja ir pilsētas centralizētā apkure vai gāzes apkure) vai arī jāvēršas savā pašvaldībā kompensācijas pieprasīšanai (ja ir malkas apkure, apkure ar granulām vai izmantojot elektroenerģiju). Tāpat pašvaldībā papildus iepriekš minētajam atbalstam varēs pieteikties uz mājokļa pabalstu, ja mājsaimniecības ienākumi ir zemi. Vienlaikus laikā no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra katru mēnesi izmaksās 20 eiro piemaksu pie pensijas (pensijām no 301 līdz 509 eiro).
Taču reālo situāciju sapratīsim tikai rudenī, tāpēc Apvienotais saraksts rosinās papildu atbalstu iedzīvotājiem, ieviešot to vienkāršu un automātisku, piemēram, nosakot lielāku piemaksu pie pensijas apkures rēķinu kompensācijai.»
Atbild Dāvis Lodziņš, partijas Progresīvie pārstāvis: «370 eiro ir neiespējama summa cieņpilnai dzīvošanai. Tāpēc šajā apkures sezonā iedzīvotājiem būs pieejami vairāki atbalsta mehānismi, piemēram, tiks palielināts mājokļa pabalsts, jo garantētais minimālais ienākums (GMI) ir noteikts 327 eiro pēc komunālo maksājumu veikšanas, un sociālā dienesta rīcībā ir arī citi atbalsta mehānismi. Tomēr valstij tik un tā jāsniedz vēl lielāks atbalsts, kompensējot apkures cenu sadārdzinājumu, citādi mūsu iedzīvotāji nonāks bezizejas un maksātnespējas situācijā, kas kategoriski nav pieļaujams. Tieši tāpēc mēs vēlējāmies iekļūt Eiropas Savienībā un eirozonā, lai šādos krīzes apstākļos iegūtu finansiālu drošību un varētu nodrošināt visus nepieciešamos finanšu resursus krīzes pārvarēšanai, jo atbalsta sniegšana ir tālredzīgs lēmums. Sabiedrībai ir jārūpējas par iedzīvotājiem, kas ir veltījuši savu dzīvi, strādājot Latvijā laikā, kad algas bija zemas.
Papildus ir jāuzlabo arī atbalsta sniegšanas veids, jo ne visi iedzīvotāji zina par palīdzības iespējām sociālajā dienestā, un mēs iestājamies par to, lai cilvēkam pašam nebūtu jāvēršas sociālajā dienestā, nonākot lūdzēja lomā, kas var būt pazemojoši un nepatīkami. Tā kā valstij un pašvaldībai ir zināmi dati par pensijas apmēru un citiem ienākumiem un tā var iegūt datus par komunālo maksājumu apmēru, atbalsta sniegšanai ir jābūt automātiskai. Jau šobrīd LM ir izrēķinājusi minimālo ienākumu apmēru mājsaimniecībai, un Progresīvie iestājas par to, ka personām ar noteiktu darba stāžu pensija nevar būt mazāka par noteikto apmēru, tā ir jānodrošina no speciālā budžeta. Mūsu uzstādījums ir minimālās pensijas piemērošana dzīves dārdzības pieaugumam, neļaujot pensiju apmēram nokrist zem pensionāru patēriņa groza izmaksām.
Vienlaikus valstij ir jāsamazina izdevumi, kas iedzīvotājiem rodas, piemēram, maksājot par medikamentiem vai citiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Tāpēc Progresīvie piedāvā fiksētu līdzmaksājumu 1 eiro apmērā par visiem valsts apmaksātajiem medikamentiem. Progresīvie noraida pārmetumus par finanšu trūkumu šādiem atbalstiem. Valstī trūkst nevis finanšu, bet politiskās gribas. Mēs redzam, ka šāds atbalsts ir investīcija cilvēkos, kas nodrošinās lielāku drošību, materiālo un emocionālo labsajūtu un arī lielāku pirktspēju, kas būs labi visai Latvijas tautsaimniecībai.»
Atbild Vita Anda Tērauda, partiju apvienība Attīstībai/Par!: «Valstij šajos krīzes apstākļos ir ļoti būtiski atbalstīt sabiedrības grupas, kuras ir visneaizsargātākās un mazāk nodrošinātās. Viena no tām ir seniori, tāpēc mēs iestājāmies par agrāku pensiju indeksāciju, ko arī panācām. Pensiju indeksācijā izmantots ne tikai pēdējo 12 mēnešu inflācijas rādītājs, bet arī apdrošināšanas iemaksu algu summas. Jo lielāks apdrošināšanas iemaksu stāžs, jo lielāks indekss. Ja stāžs ir no 30 līdz 40 gadiem, indeksācija ir 60% no apdrošināšanas iemaksu algu summas – par 10% lielāka no pamatprocentu likmes.
Līdzās pensiju indeksācijai paredzēts ikmēneša valsts pabalsts no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam pensiju, kuras nepārsniedz 603 eiro, saņēmējiem. Papildus valdība augusta pirmajā daļā pieņēma atbalsta programmu mājsaimniecībām apkures sezonas izdevumu segšanai. Svarīgi zināt, ka par centralizēto siltumapgādi un dabasgāzi atbalstu piemēros automātiski rēķinos, taču par elektroenerģiju, granulām vai briketēm, malku kompensācijas saņemšanai būs jāiesniedz pašvaldībā maksājumu apliecinošs dokuments. Nevienam nevajadzētu kautrēties par iespējām izmantot valsts atbalstu apkures sezonai, dzīvojam krīzes laikos un kopīgi to pārvarēsim!»
Atbild Karina Ploka, partiju apvienība Jaunā Vienotība: «Energoresursu, kā arī citu cenu kāpums, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā, raisījusi satraukumu un nedrošību, tādēļ valdība ir lēmusi par finansiālu atbalstu sociāli vismazāk aizsargātajām grupām. Vecuma, izdienas, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas šogad tiks indeksētas jau augustā, un arī šogad tiks piemēroti atšķirīgi indeksi atkarībā no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža – jo tas ir lielāks, jo lielāks indekss tiks piemērots un lielāku vecuma pensijas palielinājumu cilvēks saņems. Būtiski ir valdības lēmumi par atbalstu Latvijas iedzīvotājiem gaidāmajā apkures sezonā. Seniori, kuru pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs nepārsniedz 300 eiro mēnesī, saņems papildus 30 eiro pabalstu mēnesī; ja šo ienākumu apjoms ir virs 300 eiro, tad katru mēnesi tiks izmaksāti 20 eiro.»
Atbild Andrejs Klementjevs, Saeimas deputāts, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas loceklis, pārstāv sociāldemokrātisko partiju Saskaņa:
«Piekrītu, ka īpaši smagi straujo cenu kāpumu izjutīs tieši pensionāri, kuriem pensijas nav lielas, kaut arī darba stāžs ir krietns. Strauji pieaugot pamatvajadzību izmaksām, daļa jau tagad nespējot segt komunālo pakalpojumu un primāro vajadzību izmaksas. Manā skatījumā ir netaisnīgi, ka pensionāri pēc ilga darba mūža saņem mazas pensijas, kas neļauj aizvadīt cilvēka cienīgas vecumdienas. Tāpēc es kā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas loceklis vienmēr esmu iestājies tieši par pensionāriem. 13. Saeimas laikā esmu sniedzis daudz un dažādus priekšlikumus, lai pensionāru pensijas tiktu palielinātas, tostarp, pieprasot indeksēt pensijas šogad ātrāk nekā 1. oktobrī, ko pēc tam arī atbalstīja valdošā koalīcija un pensionāri jau septembrī varēja saņemt indeksētas pensijas.
Vairākkārt esmu sniedzis priekšlikumu un aicinājis valdību atgriezt pensionāriem piemaksas pie pensijas par stāžu līdz 1996. gadam, kas palielinātu pensijas tiem, kuri pensionējās pēc 2012. gada. Esmu rosinājis deputātus piešķirt pensionāriem trīspadsmito pensiju decembrī, kas varētu palīdzēt apmaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus. Tāpat iesniedzu priekšlikumu, ka pensijas ir jāindeksē divas reizes gadā, ja vidējais patēriņa cenu līmenis atbilstošajā periodā kāpis vismaz par 5%. Uzskatu, ka ir jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis pārtikai un medikamentiem, kas arī būtu būtisks atbalsts pensionāriem.»
Atbild Roberts Ozols, deputāta palīgs, Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK valdes loceklis un jaunatnes organizācijas vadītājs: «Man ir 22 gadi, esmu viens no jaunākajiem kandidātiem Nacionālajā apvienībā. Varētu jautāt, kāpēc es atbildu uz jautājumu par senioriem? Bet tieši uz tādiem pamatiem jābūvē gan valsts dzīve, gan sabiedrība. Man ir vecaistēvs. Gan mans, gan manas ģimenes goda jautājums ir darīt visu, lai viņa vecumdienās dzīves kvalitāte būtu cienīga un iespējami augstāka. Kad esam mazi, vecāki iegulda mūsu dzīvē, kad izaugam, palīdzam vecākiem un vecvecākiem. Neatkarīgi no pensijas apmēra tās ir vērtības, uz kurām jābalstās ģimenei.
Valsts līmenī zinu, ka Nacionālā apvienība valdības lemšanā vienmēr ir atbalstījusi lēmumus, kas uzlabo senioru dzīves kvalitāti. Šajā Saeimā vairākkārt paaugstināts pensiju neapliekamais minimums – no 250 eiro mēnesī 2018. gadā līdz 500 eiro mēnesī šobrīd. Tāpat paaugstināts minimālās vecuma pensijas apmērs, invaliditātes pensijas minimālais apmērs, kā arī nupat veikta pensiju indeksācija – agrāk, nekā plānots, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, kas negatīvi ietekmē senioru pirktspēju.
Arī 14. Saeimā esam apņēmušies aizstāvēt lēmumus, kas senioru dzīves līmeni uzlabotu – minimālās pensiju bāzes aprēķina pilnveidošanu, indeksācijas griestu atcelšanu un biežāku indeksāciju, netaisnību novēršanu par stāža aprēķināšanu līdz 1996. gadam, piemaksas par bērnu nomaksātajiem nodokļiem un citus pasākumus.»
Atbild Labklājības ministrs Gatis Eglītis, Konservatīvie: «Ja vecuma pensijas apmērs ir 370 eiro un darba stāžs 39 gadi, tad saistībā ar pensiju indeksāciju no augusta vecuma pensijas apmērs ir 455,62 eiro (23,14% pieaugums jeb 85,62 eiro).
Zemu ienākumu gadījumā uz personu var tikt attiecināts maznodrošinātā status. To katra pašvaldība ir tiesīga noteikt pati savos saistošajos noteikumos, taču tas nevar būt zemāks par trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni (272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā) un ne augstāks par 436 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.
Saistībā ar energoresursu cenu kāpumu ik mēnesi no novembra līdz maijam tiks izmaksāts papildu pabalsts 20 eiro mēnesī (pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 301 eiro līdz 509 eiro mēnesī). Šī pabalsta saņemšanai iesniegums nebūs vajadzīgs.
Turklāt personai atkarībā no apkures veida tiks sniegts arī atbalsts apkures sadārdzinājuma kompensācijai. Dabasgāzes un centrālapkures gadījumā personai nekas nav jādara, tā vienkārši saņems mazāku rēķinu, savukārt malkas, granulu, brikešu un elektroenerģijas, ja to lieto apkurei, gadījumā personai no 1. oktobra būs iespēja vērsties savā pašvaldībā ar iesniegumu.
Gadījumā, ja arī pēc šo atbalsta veidu saņemšanas personas ienākumi ir nepietiekami, lai segtu izdevumus par mājokli, un pēc to samaksas personas rīcībā paliktu vismaz 327 eiro (tas ir garantētā minimālā ienākuma slieksnis), personai ir tiesības vērsties sociālajā dienestā un lūgt izvērtēt iespēju saņemt mājokļa pabalstu.»
Projektu «Ziņas senioriem» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par «Ziņas senioriem» saturu atbild «Žurnāls Santa».
Ziņas senioriem
