Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ir vairāk nekā skaidrs, ka arī šajās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās laurus plūks esošais diktators Aleksandrs Lukašenko. Tomēr politikas eksperti lēš, ka šīs vēlēšanas būs krietni citādākas nekā iepriekš – turpat aiz robežas turpinās intensīva karadarbība un, ļoti iespējams, Lukašenko sabiedrotajam Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam ir tumši plāni attiecībā uz Baltkrievijas nākotni.
Vašingtonā bāzētais Kara izpētes institūts (ISW) ir paziņojis, ka Krievija varētu mēģināt anektēt Baltkrieviju. Šāds plāns Kremlim ir bijis jau gadu desmitiem, taču ieilgušais karš Ukrainā šo stratēģisko soli varētu spert ātrāk un skaļāk.
Baltkrievijas aneksijas gadījumā tā nonāktu pilnīgā Krievijas kontrolē un tam būtu nopietnas sekas Rietumos.
Krievija varētu pārņemt Baltkrievijas ekonomiskos un militāros resursus, lai tos tālāk izmantotu pret Ukrainu, ASV un NATO. Tāpat Kremlis varētu izmantot Baltkrieviju, lai paātrinātu Krievijas atveseļošanos pēc kara Ukrainā un palīdzētu Krievijai ātrāk sagatavoties jau nākamajam karam.
Arī Baltkrievijas opozīcijas politiķi ārvalstu medijiem norādījuši, ka Lukašenko rīkosies pretēji Baltkrievijas tautas prasībām un, visticamāk, ir gatavs nodot savu valsti Vladimiram Putinam.
Šodien, 22. janvārī, Saeimas Ārlietu komisijas sēdē Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Dace Melbārde (JV) atzīmēja, ka šogad notiekošās prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā nevar uzskatīt par demokrātiskām. Tās notiek represiju un baiļu atmosfērā, vērtēja Melbārde, tāpat pilnībā ir apspiesta demokrātiskā opozīcija, cietumos atrodas daudz politisko ieslodzīto, kā arī pret cilvēkiem ir ierosinātas vairākas administratīvas lietas.
Melbārde pieminēja, ka daļa opozīcijas darbojas ārpus Baltkrievijas.
Viņa uzsvēra, ka ārpus Baltkrievijas balsošana nebūs iespējama.
Cilvēkiem, kas vēlēsies izteikt citādāku viedokli, tāda iespēja netiks dota. Runājot, kāpēc vēlēšanām trūks demokrātiskas leģitimitātes, ĀM parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka Baltkrievijā nedarbojas neatkarīgi masu mediji, līdz ar to nevar runāt arī par brīvām, demokrātiskām priekšvēlēšanu diskusijām, kuras iepriekš nav iestudējušas oficiālās varas iestādes. Viņa norādīja, ka Eiropas Savienību (ES) būs grūti apmānīt, bet vēlēšanu spēle ir vērsta pret visu pasauli un tā sauktajām trešajām valstīm, attīstot naratīvu, ka vēlēšanas ir bijušas un Lukašenko pamatoti ir valsts vadītājs.
ĀM parlamentārā sekretāre atzīmēja, ka Latvijai ir jāizmanto katra iespēja uzsvērt savu nostāju par Baltkrievijas režīma nelikumību. Tāpat ir jāizmanto katra iespēja, lai runātu par politieslodzīto atbrīvošanu un paust atbalstu Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem, kas tiek plānots arī ES.
Paredzēts, ka dienu pirms ES Ārlietu padomes sanāksmes notiks neformālas vakariņas, kuras rīko ES augstā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Kaja Kallasa. Uz vakariņām aicināta arī Baltkrievijas demokrātisko spēku līdere Svjatlana Cihanouska. Pēc Melbārdes paustā, Latvijai ir jāturpina runāt arī par sankcijām pret Baltkrieviju, runāt par Krievijai piemēroto sankciju salāgošanu ar Baltkrievijai noteiktajām sankcijām, jo tieši Baltkrievija ir viena no valstīm, kur notiek sankciju apiešana.
Lukašenko pēc 30 gadu ilgas valdīšanas Baltkrievijā 26.janvārī kandidēs uz septīto pilnvaru termiņu. Pirms lielās dienas viņš ir apklusinājis gan opozīciju, gan arī vietējos neatkarīgos masu medijus. Pēc iepriekšējo vēlēšanu rezultātu viltošanas, kārtējo reizi par uzvarētāju pasludinot Lukašenko, 2020.gadā visu valsti pārņēma plaši masu protesti. Tie tika nežēlīgi apspiesti. Aptuveni 65 000 cilvēku tika aizturēti. Citi bija spiesti bēgt no Baltkrievijas. Cilvēktiesību aktīvisti lēš, ka patlaban valstī ir aptuveni 1300 politieslodzīto. Tagad visi ietekmīgākie opozīcijas pārstāvji atrodas vai nu cietumā, vai ārvalstīs.
Baltkrievijas demokrātisko spēku līdere Svjatlana Cihanouska, kura kopš kandidēšanas 2020.gada prezidenta vēlēšanās dzīvo trimdā, gaidāmās vēlēšanas nosaukusi par farsu un aicināja baltkrievus balsot pret visiem kandidātiem.
Februārī notikušajās parlamenta un pašvaldību vēlēšanās, kurās drīkstēja piedalīties tikai Lukašenko lojāli kandidāti, Baltkrievija pirmo reizi atteicās uzaicināt novērotājus no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO).
