Proti, dzīvojamās ēkās ar vairāk nekā desmit autostāvvietām katrai autostāvvietai būs jāparedz kanālus elektrības kabeļiem, lai nepieciešamības gadījumā varētu ierīkot elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus.
Šīs prasības piemēros arī ar dzīvojamo ēku funkcionāli saistītu, bet ārpus šīs ēkas esošu autostāvvietu projektēšanai.
Savukārt dzīvojamās ēkas pārbūves gadījumā minētās būvnormatīva prasības piemēros attiecībā uz pārbūvējamo daļu, ja šī daļa ir paredzēta autostāvvietām, tajā skaitā, uz dzīvojamā ēkā esošu telpu grupu, kurā atrodas autostāvvietas, vai ar dzīvojamo ēku funkcionāli saistītām, bet ārpus šīs ēkas esošām autostāvvietām.
Elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu tehniskās prasības pašreiz ir noteiktas Ministru kabineta 2018.gada 6.februāra noteikumos Prasības elektrotransportlīdzekļu uzlādes, dabasgāzes uzpildes, ūdeņraža uzpildes un krasta elektropadeves iekārtām, kas arī jāpiemēro uzlādes punktu izbūvē. Vienlaikus Saeimā izskatīšanā ir likumprojekts Transporta enerģijas likums, kas, citastarp, definēs un regulēs elektrotransportlīdzekļu uzlādes iespējas un prasības.
Ievērojot tiesiskās noteiktības principu, paredzēts, ka būvniecības ieceres dokumentāciju, kas noteiktā kārtībā saskaņota (akceptēta) vai iesniegta saskaņošanai institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas, līdz 2021.gada 10.martam, varēs nepārstrādāt atbilstoši elektromobilitātes prasībām.