Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Savukārt ceturtā daļa (21%) apsver iespēju auto turpmāk izmantot retāk degvielas cenu kāpuma dēļ. Tas attiecīgi ir mazinājis atsevišķu autovadītāju vēlmi iegādāties brīvprātīgo auto apdrošināšanu jeb KASKO, tajā pašā laikā, notiekot negadījumam ar auto, daļa nav gatavi segt izdevumus no saviem līdzekļiem vai arī spēkrata remontam gatavi atvēlēt vien līdz 500 eiro.
Kopumā 61% aptaujāto autovadītāju šogad ir iegādājušies KASKO polisi un par galveno iemeslu tam min biežo pārvietošanos ar automašīnu un attiecīgi nepieciešamību nodrošināties pret neparedzētiem zaudējumiem, notiekot negadījumam ar auto.
“Auto īpašnieki nereti uzskata, ka retāka auto izmantošana pasargā no negadījumiem un KASKO apdrošināšana neatmaksājas, jo iespējamie remonta izdevumi ir zemāki un tos varētu segt no pašu līdzekļiem. Pieredze liecina, ka šie pieņēmumi var izrādīties maldīgi, jo negadījumi var notikt pat mājas pagalmā.
Pēc «Swedbank» apdrošināšanas datiem katrs trešais KASKO apdrošināšanas klients pagājušajā gadā bija iesaistīts negadījumā, un vidējā izmaksātā atlīdzība bija 835 eiro.
Tas apliecina KASKO apdrošināšanas nepieciešamību, turklāt jāņem vērā, ka auto remonta izmaksas pēdējā gada laikā ir pieaugušas ,” stāsta «Swedbank» Riska apdrošināšanas atbalsta daļas produktu līnijas vadītāja Ilga Babre.
Aptaujas dati atklāj, ka katrs ceturtais autovadītājs (25%) nebūtu gatavs segt auto nodarītos zaudējumus no personīgajiem līdzekļiem, ja rastos šāda nepieciešamība. Savukārt tie, kuri censtos apmaksāt zaudējumus no saviem līdzekļiem, visbiežāk (41%) norāda, ka varētu atļauties apmaksāt remontu, kas nepārsniedz 500 eiro.
Pērn izmaksātās KASKO atlīdzības pārsniedza pat 24 000 eiro
Kā apliecina bankas apkopotie dati par 2021. gadā izmaksātajām KASKO apdrošināšanas atlīdzībām, visbiežāk auto tiek bojāti sadursmēs ar citiem spēkratiem vai kādu šķērsli. Vidējā izmaksātā atlīdzība šādos gadījumos bija 1305 eiro, bet lielākā pērn izmaksātā summa sasniedza 24 600 eiro. Tāpat lielas raizes vadītājiem rada sadursmes ar meža dzīvniekiem, kuru gadījumā vidējā izmaksātā atlīdzība pērn bija 2368 eiro, bet lielākā izmaksātā atlīdzība bija 24 860 eiro. Savukārt bojāta stikla gadījumā lielākā izmaksātā atlīdzība bija 2145 eiro, kad automašīnai tika bojāts panorāmas jumts.
Pēc kādiem kritērijiem izvēlas KASKO apdrošinātāju un kam būtu jāpievērš uzmanība?
Visbiežāk autovadītāji izvēlas KASKO apdrošināšanu, vadoties pēc zemākās piedāvātās polises cenas (63%), laba iepriekšējā pieredze ar apdrošinātāju (50%), kā arī apdrošinātāja reputācija (45%). Tāpat cilvēki izvērtē riska seguma plašumu (38%) un pašriska apmēru (32%).
“Izvēloties KASKO apdrošināšanu, svarīgi neuzķerties tikai uz zemāko cenu, jo – nereti tā var nozīmēt dažādus izņēmumus un ierobežojumus, līdz ar ko negadījuma rezultātā radušos zaudējumus var nākties segt pašam.
Tāpēc pirms līguma slēgšanas ir būtiski pārliecināties par apdrošinātajiem riskiem, izņēmumiem, pašriska apmēru, apdrošinājuma summas limitiem un citiem svarīgiem līguma punktiem.
Veltot pārdesmit minūtes apdrošināšanas nosacījumu izvērtēšanai, varēsiet būt pārliecinātāki par savu izvēli un iegūt lielāku finansiālo drošību,” atzīmē Ilga Babre.
Bankas aptaujas veikta šī gada aprīlī sadarbībā ar Snapshots, aptaujājot vairāk nekā 520 autovadītāju vecumā no 18–64 gadiem visā Latvijā.
