Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Būt par retro auto īpašnieku ir īsts gods, taču tajā pašā laikā šādi auto pieprasa arī lielas rūpes un nav noslēpums, ka tas ir diezgan laikietilpīgs un dārgs hobijs, tāpēc nereti spēkrati gadiem ilgi krāj putekļus garāžās, līdz pārvēršas par lūžņu kaudzi.
Tieši tādēļ raidījumā “Auto SOS” transportlīdzekļu entuziasti palīdz retromobiļu īpašniekiem tos atjaunot. Paralēli restaurācijas darbiem raidījuma vadītāji skatītājiem sniegs arī ieskatu klasisko spēkratu pasaules aizkulisēs.
“National Geographic” piedāvā iepazīties ar pāris vēsturiskajiem auto modeļiem, ko tajā restaurēs.
Jaudīgais itāļu mazulītis
Itāļu dzelzs rumaku zīmols “Fiat” pirmo mazo superauto “Fiat Uno Turbo” laida 1985. gada aprīlī un to savā dzimtenē ražoja līdz pat 1995. gadam. Atšķirībā no standarta “Fiat Uno”, kas bija pieejams kā trīsdurvju vai piecdurvju auto, “Fiat Uno Turbo” ražoja kā trīsdurvju auto.
“Fiat” Itālijas rūpnīcās kopumā tapa vairāk nekā seši miljoni šā auto eksemplāru un tas 90. gadu sākumā iekaroja automīļu sirdis visā pasaulē, jo pārsteidza ar savu veiktspēju. Jaudīgais transportlīdzeklis spēj sasniegt gandrīz 210 km/h un tam laikam tas bija arī salīdzinoši praktisks, jo bija plašs – auto varēja ērti pārvadāt četrus pieaugušos.
Vēsturiskās funkcijas izmanto arī mūsdienās
Dinamiskais četru sēdvietu modelis “Volkswagen Corrado” pirmo reizi no konveijera lentes noripoja 1988. gadā un līdz 1995. gadam saražoja 97 535 šā sporta modeļa vienības. Tā nosaukums ir cēlies no spāņu valodas vārda “correr”, kas nozīmē “skriet”, un tas atspoguļojas arī automobiļa tehniskajās spējās – maksimālais sasniedzamais ātrums bija 225 km/h.
Jaunais sporta auto varēja lepoties ar dažādām aizraujošām funkcijām, piemēram, aizmugurējo spārnu auto saķeres ar ceļu uzlabošanai – tas automātiski pacēlās, ja ātruma pārsniedza 120 km/h. Interesanti, ka vēl šodien tā laika jauninājums turpina savu dzīvi citos ražotāja auto. Arī 2019. gada “Volkswagen Arteon” modelim ir šāds aizmugurējais spārns.
Zviedru autobūves šedevrs
“Saab 900” laida klajā 1978. gadā. No 1978. līdz 1994. gadam pārdeva vairāk nekā 900 000 šāda veida klasiskos auto modeļus.
Ar “Saab 900” auto ražotājam izdevās apliecināt, ka arī šādi sporta auto spēj būt uzticami, droši un praktiski. Līdz pat 70. un 80. gadiem auto drošība bija ļoti zemā līmenī, arī gaisa spilveni kļuva par daļu no standarta auto aprīkojuma vien šā auto modeļa ražošanas cikla beigās, taču drošības pārbaudēs “Saab 900” pārsteidza ar savu izturīgo konstrukciju.
Kā arī viena no pazīstamākajām un tajā pašā laikā arī mulsinošākajām funkcijām automobilī ir tā aizdedzes vārsts, kas atradās nevis blakus stūrei, kā tas ir ierasts, bet pie ātruma pārslēga. Arī tas bija kā drošības līdzeklis, lai avārijas gadījumā nebūtu iespējams savainoties ar atslēgu.
Izcils gan rallijā, gan ikdienā
“Ford Escort RS2000”, ko izlaida 1976. gadā, nodrošināja tādu veiktspējas līmeni, kāds tajā laikā vēl nebija sasniegts. Šis modelis ātri kļuva par automašīnu, kas varēja piederēt ikvienam, jo cena bija salīdzinoši zema – tās pastāvēšanas laikā saražoja 4,1 miljonu vienību.
Šim transportlīdzeklim viennozīmīgi bija arī sacīkšu auto iezīmes – ne velti tā brālis “Ford Escort RS1800” no 1975. līdz 1981. gadam uzvarēja 20 Pasaules rallija čempionāta posmos. Taču laika gaitā tas sevi izcili pierādīja kā sacīkšu trasē, tā arī ikdienā – to uztvēra un izmantoja arī kā ģimenes auto, lai, piemēram, dotos uz veikaliem vai aizvestu bērnus uz skolu.
Mērķis – samazināt auto svaru
Ilgi gaidīto “Toyota Supra Mk.4” prezentēja Čikāgas auto izstādē 1993. gadā un tolaik tas bija jauns un drosmīgs uzņēmuma virziens. Šai automašīnai bija plūstošāks dizains, kas vairāk līdzinājās 60. gadu “2000GT” modelim. Dzelzs rumaks pārsteidza ar zemo, garo motora pārsegu un augsto aizmugures spārnu.
Salīdzinot “Toyota Supra Mk.4” ar tā priekšgājēju “Toyota Supra Mk.3", šis modelis bija zemāks, platāks, īsāks un vienlaikus arī par 100 kilogramiem vieglāks. “Toyota” inženieriem izdevās panākt šo svara ietaupījumu, tā detaļās izmantojot vairāk alumīnija – to izmantoja pārsegam, eļļas traukam, dažādām piekares sastāvdaļām un citur.
