Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vētrām būs tendence pieaugt
Kamēr rudens-ziemas sezonas vētras izmirst, spēcīgākas un biežākas ir vētras, ko nes pērkona negaisi vasarā. Šovasar publicēts vairāku Eiropas vadošo negaisu zinātnieku pētījums, kurā secināts – stipri negaisi kļūs biežāki, līdz ar to arī spēcīgas vēja brāzmas, viesuļi un lielgraudu krusa vairs nebūs nekāds retums.
Tiesa, virpuļviesuļi un milzu krusa Latvijā ir bijusi arī agrāk, un ir grūti izdarīt datos balstītus un drošus secinājumus, vai šogad jūnijā un jūlija pirmajā pusē bieži piedzīvotie viesuļi un milzu krusa ir ārkārtējs gadījums un saistāms ar klimata pārmaiņām.
Pēdējos gados, kad ik vasaru un rudeni internetā parādās Latvijas piekrastē nofotografēti vai nofilmēti konusveida virpuļojoši mākoņi virs ūdens, daudzi cilvēki komentāros steidz paust savas aizdomas par pasaules gala tuvumu, jo nekas tāds Latvijai nav tipiski. Līdzīgi ir ar spēcīgiem negaisiem, kas ir lokālas parādības un postījumus nes nelielos apvidos.
Citi lasa
Agrāk par daudziem viesuļiem plašāka sabiedrība neuzzināja, tagad ne tikai uzzina, bet redz arī iespaidīgus foto un video materiālus.
Ņemot vērā, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, tostarp arī es, virpuļviesuli dzīvē nekad nav redzējuši un iespējams, nekad arī neredzēs, pēkšņi pieejamie plašie materiāli liek domāt, ka notiek kas nebijis. Spēcīgi negaisi un to radītās stihijas ir tik lokālas, ka nav gadu desmitiem krātu visaptverošu datu, kas ļautu izdarīt kādus secinājums.
Taču iepriekš minētājā nupat publicētajā pētījumā secinājumi ir pat biedējoši. Tieši Eiropas centrālajā un austrumu daļā, tostarp Latvijā, spēcīgi negaisi pieaugs visvairāk – līdz gadsimta beigām par 40–80 procentiem pieaugs to gadījumu skaits, kad negaiss nes krusu ar vismaz divu centimetru diametra graudiem. Pētnieki modelējuši vēl ekstrēmākus gadījumus, kad krusas graudu diametrs sasniedz un pārsniedz piecus centimetrus. Arī tad rezultāti rādīja pieaugumu, bet ne tik lielu. Negaisi, kuros ir krusa, nes arī stiprus vējus. Prognozes rāda, ka negaisiem ar vēja brāzmām virs 25 metriem sekundē arī būs tendence pieaugt. Prognožu scenāriji gan ir atšķirīgi – labākajā gadījumā šādu negaisa vētru skaits šajā gadsimtā pieaugs par pieciem procentiem, bet drūmākie scenāriji paredz gandrīz 50 procentu pieaugumu.
Vai prognozējamas spēcīgas rudens-ziemas vētras?
Tas, ka rudens-ziemas vētru kļuvis mazāk, neizslēdz iespēju, ka šoziem vai tuvākajos gados sagaidīsim kādu spēcīgu vētru, jo miera periods ir bijis ilgs. Tāpat šobrīd nav skaidrs, cik ilgi Atlantijas cikloniem mūsu reģionā saglabāsies tendence būt vājiem.
Klimata pārmaiņu ietekmē var sākt darboties jauni, vēl neapzināti mehānismi, līdzīgi kā vēl pirms dažiem gadiem izstrādātajās prognozēs nebija skaidrs, kāpēc vējš kļūst lēnāks
Rudens-ziemas vētras var labi prognozēt dažas dienas un pat nedēļu iepriekš, bet vasaras negaisi prognozēm slikti pakļaujas pat dažas stundas pirms to izcelšanās. Mūsdienu laika prognozēšanas metodes arvien labāk ļauj fiksēt apstākļus tuvāko dienu laikā, kad spēcīgi negaisi var veidoties, bet joprojām ir problēmas precīzi noteikt šo lokālo parādību izcelšanās un plosīšanās vietu. Turklāt šo problēmu tuvākajos gados atrisināt vēl neizdosies. Tāpēc vasarā, kad prognozēs dzirdams vai lasāms, ka iespējami spēcīgi negaisi, viesuļi un milzu krusa, acis biežāk jāpaceļ uz debesīm.
Visu materiālu lasiet jaunākajā IEVAS Padomu avīzes numurā!
IEVAS PADOMU AVĪZE ir nedēļas izdevums, kas piedāvā labākos padomus, kā paveikt attiecīgās nedēļas darbus mājā, dārzā un virtuvē. Avīze informē par aktualitātēm veselības jomā, sadzīvē, sociāliem jautājumiem, iesaka labākos pasākumus, ko nepalaist garām.
