Vispirms – par šī ēdiena (varbūt drīzāk dzēriena?) nosaukumu. Definēt to tiešām grūti. Daži to dēvē par tomātu tēju, citi par buljonu vai konsomē (tas nav viens un tas pats!). Droši vien precīzs nosaukums ir atkarīgs no izvēlētās metodes, kādā šis brīnums tiek pagatavots. Izstāstīšu par populārākajām.
Otrs – ne mazāk būtisks – jautājums: kāpēc šo dzidro tomātu ūdeni vispār gatavot? Smalki šefpavāri to parasti ceļ galdā kā pārsteigumu jeb, kā franči saka, amuse bouche. Tas ir tomātīgas garšas sprādziens, pirms maltītes pasniegts nelielā tasītē vai šota glāzītē, lai iepriecinātu viesu garšas kārpiņas un no viņu mutēm izvilinātu sajūsmas pilnus «Wow! Kas tas ir?» Šo triku atkārtot neviens neliedz arī mums, paspīdot ciemiņu priekšā ar ko nebijušu un neparastu.
Tomātu izvilkumu var pasniegt arī kā zupu – papildināt ar svaigu tomātu gabaliņiem, zaļumiem un kādu asāku piparu un piedāvāt siltu.
Šāda versija ies pie sirds vegāniem, kā arī lieti noderēs saaukstēšanās sezonā. Tomāti gatavojot netiek karsēti, tāpēc tajos saglabājas ne vien izteiksmīgā tomātu garša, bet arī vitamīni, enzīmi un maģiskais antioksidants likopēns. Pievienojiet ķiploku, garšaugus un asos piparus – lūk, lielisks dabisks ārstniecības līdzeklis, ko var dzert tējas vietā! (Tātad šajā gadījumā to droši vien tiešām var pilntiesīgi saukt par tomātu tēju.)
Trešā iespēja – iegūto šķidrumu izmantot buljona vietā. Tas pievienojams tādiem ēdieniem kā risoto, zupas, sautējumi, pasniedzams ar pelmenīšiem, sutinātu liellopa gaļu, vistiņu – īsāk sakot, visur, kur citkārt pievienotu parastu buljonu. Taču, pielejot tomātu tēju, vārīto dārzeņu un gaļas aromāta vietā šķīvī valdīs izteikti dzīvespriecīga tomātu garša.