Ne vienmēr labs treniņš būs tāds, pēc kura jāelso kā sakarsušam sunim un jāpārdzīvo mokošas muskuļu sāpes. Britu sporta ārstu 2024. gada veiktajā pētījumā noskaidrots, ka iedarbīgi ir arī statiskie treniņi, kuros cilvēks ieņem kādu pozu un cenšas to pēc iespējas ilgāk noturēt. Tas var būt planks jeb balsts guļus uz apakšdelmiem vai sēdēšana, atspiežoties ar muguru pret sienu.
Ārsti ievēroja, ka šie treniņi palīdzēja pētījuma dalībniekiem normalizēt asinsspiedienu, raksta portāls Science Alert. Tie nebija vienīgie ieguvumi. Lūk, seši iemesli, kādēļ iekļaut statiskos treniņus ikdienā!
Uzlabo sirds veselību
Pētījumā piedalījās 15 000 dalībnieku. Viņi nedēļā trīs reizes veica statisko treniņu sesijas. Pirmais, ko ārsti pamanīja visiem dalībniekiem, ir uzlabota sirds veselība – treniņi palīdzēja labāk apasiņot sirdi, tādējādi normalizējot sirds ritmu. Pētnieki skaidro, ka treniņu gaitā cilvēki sasprindzina muskuli, tostarp nospiežot arī dažus asinsvadus, to kādu laiku notur un atlaiž, liekot asinīm plūst straujāk.
Pozitīvi ietekmē kaulu veselību
Statiskie treniņi padara muskuļus stiprākus, kas savukārt palīdz radīt stabilitāti ap locītavām un samazināt spiedienu uz saitēm. Stiprāki muskuļi arī pasargā kaulus, saites un locītavas no traumām.
Izlīdzina muskuļu nelīdzsvarotību
Samērā bieži cilvēkiem vienā ķermeņa pusē muskuļi ir stiprāki nekā otrā. Tas dažkārt ir raksturīgi basketbolistiem, futbolistiem vai volejbolistiem, taču arī veicot ikdienas darbus var nostiprināt vienu ķermeņa pusi, bet otru atstājot bešā. Lai gan ikdienā šo muskuļu nelīdzsvarotību var nemanīt, tomēr tas palielina traumu risku vājākajai pusei. Savukārt statiskie treniņi to var izlīdzināt.
Padara ķermeni stiprāku
Statiskie vingrojumi liek iesprigt specifiskām muskuļu grupām un nodarbina ķermeņa dziļos muskuļus. Laika gaitā tie paliek spēcīgāki uzlabo fizisko izturību.
To var veikt ikviens
Statiskos vingrojumus fizioterapeiti bieži iekļauj dažādās rehabilitācijas programmās cilvēkiem, kas atgūstas pēc dažādām traumām. Šos treniņus var izpildīt teju visu vecumu ļaudis, kā arī cilvēki ar ierobežotu mobilitāti.
Neprasa daudz laika
Pētījuma dalībniekiem kopumā pietika vien ar astoņu minūšu treniņu trīs reizes nedēļā, triju nedēļu garumā, lai pamanītu pirmos rezultātus. Ārsti sava pētījuma dalībniekiem lika veikt četrus statiskos vingrinājumus, kurus katru no tiem dalībnieki izpildīja divas minūtes. Starp katru vingrinājumu, pētījuma dalībnieki ieturēja minūti garu pauzi.