Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Stāsta AINIS DZALBS, internists un ģimenes ārsts Staļģenē, Rīgas Stradiņa universitātes Ģimenes medicīnas katedras viesdocētājs.
1. Lai pasargātu senčus un omes
Kad ar kovidu saslimst bērns, viņam simptomi var būt mazāk izteikti nekā pieaugušajiem, turklāt sākumā nemaz nav atšķirami no parastas saaukstēšanās. Arī ožas un garšas izmaiņu var nebūt. Bērniem, atsākot mācības skolā un visu dienu atrodoties klases kolektīvā, inficēšanās ar kovidu noteikti būs. Un tad bērns šo vīrusu atnesīs uz mājām vecākiem un vecvecākiem, kuriem slimības gaita var izrādīties daudz smagāka. Tieši tāpat notiek arī inficēšanās ar gripu, jo bērni to atnes uz mājām no bērnudārziem un skolām. Es kā ģimenes ārsts šo ciklu ļoti labi redzu. Tāpēc, lai no šā scenārija izvairītos, arī 12–17 gadu veciem pusaudžiem jāvakcinējas ar Moderna ražoto vakcīnu Spikevax vai Pfizer-BioNTech ražoto Comirnaty – pēc izvēles.
2. Lai izvairītos no long-covid jeb vēlīnajām komplikācijām
Izplatoties Covid-19 delta variantam, mēs vairs nevaram runāt par to, ka bērni slimo mazāk, inficējas retāk un slimības gaita viņiem norit vieglāk, jo pasaules pieredze rāda, ka delta variants izsauc smagāku slimības gaitu arī gados jaunākiem cilvēkiem un pusaudžiem. Un arī viņiem ir raksturīgas tā dēvētās vēlīnās komplikācijas – pastiprināts nogurums, nespēks, hroniski elpceļu kaišu simptomi, tā dēvētā smadzeņu migla, ātra nogurdināmība. Pētījumā, kuru veic Bērnu slimnīca sadarbībā ar Stradiņa slimnīcu un kurā seko līdzi vairāku simtu bērnu Covid-19 slimības gaitai, secināts, ka arī bērni šo vīrusu pārslimo smagi un 40 procentiem bērnu pēc tam bija kognitīvie traucējumi pat pusgadu un ilgāk.
3. Lai nepiedzīvotu smagu slimības gaitu
Jā, protams, arī vakcinēts pusaudzis var saslimt ar šo infekciju, bet – vakcinētajiem nav raksturīga smaga slimības norise. Turklāt izpētīts, ka jauniešiem vīrusu neitralizējošās un organismu aizsargājošās antivielas pēc potes izstrādājas pat par 100 procentiem. Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem – vakcinācijas efektivitāte pusaudžiem ir ļoti augsta.
Īpaši svarīgi būtu vakcinēties bērniem ar hroniskām kaitēm, piemēram, kam ir astma vai nieru un iedzimtas sirds slimības.
4. Lai varētu mācīties klātienē un apmeklēt pulciņus
Mēs redzam, kas atkal notiek skolās… Ļoti būtisks iemesls vakcinēties – lai bērni varētu mācīties klātienē, lai atkal notiktu komunikācija ar citiem, lai varētu apmeklēt pasākumus. Manuprāt, būtu tikai normāli, ja vakcinētos visi jaunieši, kuri mācās vidusskolās un tehnikumos, lai varētu netraucēti turpināt izglītoties un piedalīties arī praktiskajās nodarbībās, kur attīstīt izvēlētajā profesijā nepieciešamās prasmes un iemaņas.
Manu pacientu vidū ir arī bērni pēc 14 gadu vecuma, kuri paši izlēmuši vakcinēties. Šo soli viņi pamato ar vēlmi mācīties ne tikai skolā, bet arī mūzikas skolā, mākslas skolā, viņi grib apmeklēt interešu izglītības pulciņus, nodarbības pie trenera izvēlētajā sporta veidā, piedalīties mācību apmaiņas programmās ārvalstīs. Kopumā esmu novērojis, ka jaunieši vakcinēšanos neuztver tik traģiski kā pieaugušie, viņi ir atvērti un saprot, ka tas jāizdara. Ka vakcinēšanās ir drošības nolūkos un vienīgais veids, kā turpināt normālu dzīvi. Jo viņiem īstākā traģēdija bija būt ieslodzītiem mājās!
5. Lai varētu izklaidēties un satikt draugus
Lielai daļai jauniešu galvenais iemesls vakcinēties ir nevis mācības, bet gan vēlme izmantot dažādas izklaides un atpūtas iespējas. Piemēram, randiņi, ballītes pie draugiem, kino, koncerti, festivāli, arī kopā ar vecākiem doties ceļojumos uz ārvalstīm. Daudzi vēlas satikt savu tēti vai mammu ārvalstīs.
6. Lai palīdzētu sargāt arī citu veselību
Pašlaik Latvijā, pēc ECDC datiem, vakcinējušies aptuveni 48% procenti iedzīvotāju. Taču tā ir statistika tikai par pieaugušajiem! Ja mēs pierēķinām klāt to daļu, kas nav vakcinēti vecuma grupā no 12 līdz 18 gadiem, un bērnus, kas ir jaunāki par 12 gadiem, reālā vakcinācijas aptvere ir krietni zemāka. Lai vīrusa pārnese tiktu būtiski traucēta, vakcinācijas aptverei jābūt ap 85 procentiem visā sabiedrībā. Ārvalstu pētījumi un pieredze skaidri parāda – bez bērnu un pusaudžu vakcinēšanas pandēmiju neuzveiksim! Tāpēc es vienmēr saku lielu paldies tiem pusaudžiem un viņu vecākiem, kuri ierodas potēties pret kovidu.
Un, ja pusaudži nevakcinēsies, tad pie zaudējumiem, kuri radīsies tāpēc, ka mēs nespējam ierobežot vīrusa izplatību, vēl būs jāpierēķina visi tie izdevumi, kas saistīti ar bērna vai pusaudža slimošanu, ar vecāku darba nespējas lapām, zaudētām darba dienām…
Kāpēc neiesaka vakcinēt bērnus līdz 12 gadu vecumam?
Pašlaik notiek pētījumi un zinātnieki cenšas saprast, vai jaunāku bērnu vakcinēšanā varētu būt vajadzīgas mazākas devas, citādi intervāli, varbūt vispār – tikai viena vakcīnas deva. Piemēram, līdzīgi kā potei pret ērču encefalītu, kad bērniem tiek izmantotas vakcīnas ar mazāku devu. Tāpēc katram vecumposmam veic atsevišķus pētījumus un izstrādā citas vadlīnijas.
