Režisore un pasniedzēja Zane Kreicberga cīnījās ar smagu slimību, un viņas dzīve aprāvās Paula Stradiņa slimnīcas paliatīvās aprūpes nodaļā. Viņas ģimene – vīrs, dēli un māsa pateicas slimnīcas kolektīvam par iejūtību, aprūpējot Zani.
Līdzjūtību Kreicbergas tuviniekiem izteikuši gan viņas audzēkņi, gan vairāki sabiedrībā zināmi kultūras ļaudis. «Zane bija un būs brīnišķīga,» atvadoties no viņas, raksta kultūras žurnālists Edgars Raginskis. « Neizsakāmi skumji… Visdziļākā līdzjūtība!» pauž režisore Kristīne Želve. «Dusi Dieva mierā, mīļā Zane!» atvadās rakstniece Nora Ikstena. «Ak, kā smeldz šī ziņa! Vakar, tā pēc deviņiem vakarā vakara pastaigas laikā mums abiem pretī pa ielu uz velosipēda brauca Zaķis un silti uzsmaidīja. Es vēl Vilītim pārprasīju – vai Tev arī šķita, ka Zane brauc pretī? Viņš teica – jā, tieši kā Zaķis! Tik grūti samierināties, ka turpmāk mums Zane Kreicberga uzsmaidīs tikai tā… Vissirsnīgākā līdzjūtība visiem tuvajiem!» tā Zanes koleģe, pasniedzēja un aktrise Zane Daudziņa. Tā viņu sauca savējie – Zaķis. «9. maijā satikām Zaķi Mereditas Monkas koncertā. Viņai bija redzami grūti, bet viņa piepildīja sapni: satika un aprunājās ar Monku. Zaķis bija ļoti īpaša ar savu kaismīgo aizrautību, erudīciju, neformālismu. Likās, lai nu kurš, viņa noteikti tiks galā arī ar vēzi. Mūsu kursabiedrene,» atmiņās dalās žurnāliste Henrieta Verhoustinska.
Zane Kreicberga savulaik pabeigusi aktieru un režisoru kursu, bijusi aktrise Kustību teātrī. Kopš 2000. gada pasniedza Kultūras akadēmijā. Bija maģistra studiju programmas Audiovizuālā un skatuves māksla direktore un docēja studiju kursus, kas saistīti ar laikmetīgo teātri, teātra teoriju un menedžmentu. Viņa bija arī viena no Latvijas Jaunā teātra institūta dibinātājām un teātra festivāla Homo Novus kuratorēm. Strādājusi pie izrādēm Liepājas teātrī, Valmieras teātrī, Nacionālajā teātrī un Jaunajā Rīgas teātrī. 1998. gadā viņa ieguvusi Spēlmaņu nakts balvu nominācijā Labākā izrāde bērniem.