Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Attiecīgi tiesvedība apturēta līdz brīdim, kad tiks saņemts EST lēmums.
Makārova norādīja, ka EST tiks uzdoti pieci prejudiciālie jautājumi. Pilns tiesas nolēmums par vēršanos EST būs pieejams 23.decembrī.
Tāpat viņa norādīja, ka rezervētās tiesas sēdes 2020. gada janvāra un februāra mēnesī ir noņemtas no izskatīšanas.
Tiesnese Gundega Lapiņa 20. decembrī apmierināja prokurores Viorikas Jirgenas pieteikto noraidījumu Rimšēviča advokātam Normundam Duļevskim, kas tika pamatots ar aizstāvja interešu konfliktu procesā.
Skaidrojot savu lēmumu, tiesnese uzsvēra, ka, sniedzot juridisko palīdzību lieciniekam Jurim Apeinim pirmstiesas procesā, bet pēc tam realizējot Rimšēviča aizstāvību, Duļevskis ir nonācis interešu konflikta situācijā. Tas, ka Apeinis ir izsaukts arī kā aizstāvības liecinieks, nemaina to, ka viņš izsaukts arī kā apsūdzības liecinieks, norādīja Lapiņa.
Jirgena pirms tam tiesai skaidroja, ka Duļevskis pirmstiesas procesā pārstāvējis liecinieka Apeiņa intereses, kurš liecinājis par darījumu, kurā, iespējams, legalizēti 250 000 eiro, iegādājoties nekustamo īpašumu Jūrmalā. Attiecīgi prokurore tiesai uzsvēra, ka Apeinis tiks aicināts uz kādu no nākamajām tiesas sēdēm kā apsūdzības liecinieks, kur viņam būs jāliecina, tādēļ viņai pastāv bažas, ka tiek pieļauts interešu konflikts.
Savukārt Duļevskis tiesai uzsvēra, ka Apeini ir pārstāvējis tikai pirmstiesas procesā. Tāpat viņš tiesai vairākkārt atzīmēja, ka ar Rimšēviču viņam noslēgta vienošanās, kas paredz, ka viņš nerealizēs Latvijas Bankas prezidenta aizstāvību konkrētajā epizodē. Tādējādi, advokātā ieskatā, netiek pārkāptas Kriminālprocesa likuma normas, kas regulē interešu konfliktu.
Tiesnese norādīja, ka šo tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt kopā ar lietas gala spriedumu. Šādam argumentam nepiekrita Duļevskis, kurš žurnālistiem pauda nostāju, ka lēmumu var pārsūdzēt tiesas priekšsēdētājam. Viņš atzīmēja, ka plāno šādas tiesības realizēt.
Pēc lēmuma paziņošanas Duļevskis palika tiesas zālē kā klausītājs.
Krimināllietu, kurā Rimšēvičs un Martinsons apsūdzēti saistībā ar korupciju Rīgas rajona tiesa sāka skatīt novembrī.
Rimšēvičs apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena – pieņemšanu, kā arī par kukuļa – naudas – pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.
Martinsons apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa piedāvājuma atbalstīšanu un kukuļa pieņemšanas atbalstīšanu. Arī viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.
Tiesai nodotajā krimināllietā uzsākts process arī pret kādu uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.
24. maijā prokurore Jirgena pieņēma jaunu lēmumu, kurā grozījusi un papildinājusi apsūdzības Rimšēvičam un Martinsonam, proti, abiem papildus jau esošajām apsūdzībām inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.
Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram Latvijas Bankas prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Uzņēmuma nosaukumu prokuratūra neatklāj, taču TV3 raidījums «Nekā personīga» iepriekš ziņoja, ka papildinātā apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums «MM Investīcijas» iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.
Prokurore Jirgena 2018.gada vasarā žurnālistus informēja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās «Trasta komercbankas» akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.
Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.
Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas «Trasta komercbankas» akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi «Trasta komercbankai», vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.
Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.
Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma – viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.
Rimševics un Martinsons līdz šim publiski nolieguši līdzdalību viņiem inkriminētajos noziegumos.
