Pilnpiedziņa maksā gan naudu, gan palielina svaru, tā paaugstinot degvielas patēriņu. Lielāko gada daļu to vienkārši bezjēdzīgi vadā līdzi. Un, no otras puses, šobrīd priekšpiedziņa ir jau tik uzlabota ar dažādām regulēšanas sistēmām, ka tā darbojas labi arī ziemā. Tiktāl par to, kas parasti tiek pārrunāts ar draugiem pie alus glāzes.
Mēs gribējām zināt pavisam skaidri un tādēļ ekstremālos apstākļos pārbaudījām piecus SUV pārus – katru gan ar priekšējo, gan pilnpiedziņu. Tehniskais princips visos gadījumos ir vienāds. Katrā ziņā tiek nodrošināta priekšējo riteņu piedziņa, bet ar elektriski vadāmu daudzdisku sajūgu tiek pieslēgts arī aizmugurējais tilts. Desmit automašīnām jātiek galā ar piecām disciplīnām:
- Ar 400 kg uz borta jāuzbrauc divpadsmit grādu slīpumā pa nerūsējošā tērauda joslām, kas aplietas ar ūdeni.
- Uzbraukšana slīpumam uz dažāda seguma: pa kreisi slapjš nerūsējošais tērauds, pa labi slapjš asfalts.
- Paātrināšanās uz līdzenas virsmas: kreisās puses riteņi – uz slapja asfalta, labās – uz slapja bruģa.
- Pilnīga nobremzēšana no 80 km/h uz tās pašas virsmas.
- Ar ūdeni nolieta vadāmības trase ar dažādu rādiusu līkumiem. Tiek mērīts vidējais ātrums.
Protams, tie visi ir smagi un ne gluži ikdienišķi apstākļi, bet tikai tā mēs varam reālistiski pārbaudīt sistēmu spējas. Un testu laikā piedzīvojām vairākus pārsteigumus. Tātad jautājam – vai pilnpiedziņa tiešām ir vajadzīga?
Raksta turpinājums: