Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lūk, svarīgākie vēsturiskie momenti Olimpiskajās spēlēs:
Sievietēm ļauts piedalīties olimpiādē
Tālajā 1900. gadā notika īpašs pavērsiens sporta pasaulē. Pirmo reizi sievietēm-sportistēm tika ļauts startēt Olimpisko spēļu sacensībās. Pirmā sieviete, kas debitēja olimpiādē, bija šveiciešu sportiste Helēna de Portalesa. Viņa ar savu komandu izcīnīja zelta medaļu burāšanas sportā. Vēl citas dāmas piedalījās tenisa un golfa disciplīnās.
Hitlera acu priekšā rekordus lauž tumšādains sportists
1936. gada vasaras Olimpiskās spēles bija ne tikai saspringtas, jo norisinājās nacistu pārvaldītajā Berlīnē, bet Hitlera acu priekšā notika kas neticams. Melnādainais vieglatlēts Džesijs Ouenss no ASV lauza vairākus rekordus un izcīnīja četras zelta medaļas, sagraujot Ādolfa Hitlera mērķi izmantot spēles, lai prezentētu «āriešu» pārcilvēcību.
Olimpiādē piedalās cilvēki ar kustību traucējumiem
Londonas 1948. gada spēlēs pirmo reizi tika ļauts piedalīties cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Sākotnēji tas tika darīts tādēļ, lai sniegtu iespēju savas spējas pierādīt ievainotajiem kara veterāniem, tomēr šī disciplīna kļuva par neatņemamu spēļu sastāvdaļu.
Spēles sāk raidīt televīzijā
Olimpiādei pavisam citu nozīmi piešķīra iespēja to translēt visā pasaulē. Tas notika 1960. gadā Romas Olimpiskajās spēlēs. Turklāt sporta zīmoli šo notikumu saskatīja kā iespēju pareklamēt sevi plašas publikas priekšā, tāpēc pirmo reizi sportisti olimpiādē bija tērpušies noteikta zīmola apģērbos. Romas olimpiāde arī izcēlās ar pirmo dopinga skandālu vēsturē.
Sportisti vienojas protestā
1968. gada vasaras Olimpiskās spēles Meksikas galvaspilsētā Mehiko kļuva par pirmajām, kuras sportisti izmantoja, lai protestētu. Togad ASV valdīja īpaši sakaitēta gaisotne sakarā ar melnādaino cilvēktiesību pārkāpumiem un, lai paustu savu nostāju, afroamerikāņu sprinteri valsts himnas laikā pacēla gaisā dūri, metaforiski demonstrējot melnādaino cīņu par savām tiesībām ASV.
Olimpiskajās spēlēs notiek teroristu uzbrukums
1972. gada Olimpiskajās spēlēs Minhenē palestīniešu teroristi nolaupīja un nogalināja 11 izraēliešu sportistus. Lai gan spēles pēc notikušās traģēdijas tika turpinātas, tās jau bija ieguvušas pavisam rūgtu un nepatīkamu piegaršu. Šis incidents kļuva par iemeslu mūsdienu stingrajām drošības prasībām olimpiādes norises vietā.
Āfrikas valstis boikotē Olimpiskās spēles
1976. gada spēles Monreālā tika rīkotas bez 22 Āfrikas valstu delegāciju pārstāvjiem. Sportisti vienbalsīgi bija izlēmuši olimpiādē nepiedalīties, jo tajā startēja Jaunzēlandes pārstāvji. Šajā gadā zvērīgus cilvēktiesību pārkāpumus bija pieļāvusi Dienvidāfrika, kas savā valstī īstenoja aparteīdu jeb iedzīvotāju šķirošanu pēc rases. Pārkāpumus klaji ignorēja Jaunzēlande un uz Dienvidāfrikas sacensībām nosūtīja savu regbija komandu. Šis solis pamatīgi saniknoja Āfrikas valstu iedzīvotājus, kas lūdza olimpiādes organizatoriem liegt spēlēs ņemt dalību Jaunzēlandei, taču šis lūgums tika noraidīts.
ASV boikotē olimpiādi
Arī nākamajās vasaras Olimpiskās spēles neiztika bez politiskiem protestiem. 1980. gada spēles kļuva par leģendārām, jo tās norisinājās Padomju Savienībā. Lai demonstrētu savu nostāju pret padomju armijas iebrukumu Afganistānā, šoreiz spēles boikotēja ASV. Lai piešķiltu vēl uguni Padomju Savienībai, ASV noorganizēja savu olimpiādi Filadelfijā, kur piedalījās arī citas valstis, kas atbalstīja amerikāņu boikotu.
Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja iet plecu pie pleca atklāšanā
Kopš 1945. gada 15. augusta, kad Koreja tika sadalītas divās kareivīgās pusēs, publiskos pasākumos vēl nebija pieredzēts draudzīgs žests šo valstu pārstāvju starpā. Tomēr 2000. gada Sidnejas Olimpiskajās spēlēs notika neticamais – atklāšanas ceremonijā Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas sportistu delegācijas bija ne tikai vienādi tērptas un maršēja vienā bariņā, bet arī kopīgi plivināja karogu, uz kuras attēlota vienotas Korejas karte.
Pandēmijas dēļ pārceļ olimpiādi
2020. gada 24. martā Japānas toreizējais premjerministrs Sindzo Abe paziņoja, ka Covid-19 pandēmijas dēļ ir jāpārceļ olimpiādi, kurai vajadzēja notikt Tokijā. Šīs spēles beigu beigās notika gadu vēlāk, 2021. gadā. Pēdējo reizi Olimpiskās spēļu norise tika atcelta 1944. gadā 2. Pasaules kara dēļ.
