Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vai kam tādam var iepriekš sagatavoties un kā sevi emocionāli stiprināt, stāsta kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) speciāliste, narkoloģe Ilze Maksima un aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
«Ikviens no mums dzīves laikā saskaras ar pārmaiņām, tomēr ne vienmēr apzināmies, ka, tām notiekot, nepieciešams emocionāli stiprināt visus iesaistītos, tostarp arī pašam sevi. Piemēram, bērnam uzsākot bērnudārza gaitas, visa uzmanība ierasti ir vērsta uz atvases atbalstu, bet būtiski atcerēties, ka līdz ar šo notikumu pārmaiņas skar visu ģimeni, tāpēc šai maratonā nepieciešams rūpēties par visas komandas jaudu. Ja tas netiek darīts, svarīgie dzīves notikumi var veicināt negatīvas izmaiņas, piemēram, fizisku nogurumu, emocionālu izsīkumu, stresu, trauksmi, nespēju koncentrēties, miega traucējumus, atmiņas pasliktināšanos un galvassāpes. Protams, izvairīties no visiem riska faktoriem nav iespējams, tomēr ir lietas, ko varam darīt, lai tos mazinātu un tie neatstātu paliekošas sekas ilgtermiņā,» stāsta KBT terapeite Ilze Maksima.
«Pārmaiņu periodos vairāk nekā jebkad nepieciešams ievērot sabalansēta uztura, miega un fizisko aktivitāšu režīmu – to nedrīkst upurēt,
pat ja kādā brīdī liekas, ka konkrētajā dienā tas palīdzētu ietaupīt pāris tik vajadzīgo stundu. Tāpat būtiski jau laikus parūpēties, lai organismam ir nepieciešamās minerālvielas un vitamīni, tostarp C, D un B grupas vitamīni, kā arī magnijs, dzelzs un cinks. Turklāt, palielinoties slodzei un stresam, pieaug risks iekrist neveselīgo paradumu lamatās – ar našķiem gūt kompensējošo labsajūtu, enerģijas gūšanai lietot vairāk kofeīnu saturošus dzērienus, kā kafiju un enerģijas dzērienus, savukārt sasprindzinājumu mēģināt mazināt ar alkoholiskajiem dzērieniem un smēķēšanu –, te jo sevišķi svarīga pašdisciplīna, lai pasargātu sevi no resursu izsīkšanas ilgtermiņā,» uzsver farmaceite Alīna Fleišmane.
Lēmuma pieņemšana: vai pārmaiņas ir mana izvēle?
Terapeite akcentē, ka pats pirmais un būtiskākais solis ir tikt skaidrībā, vai šīs pārmaiņas ir paša brīva izvēle? Tieši brīvprātīga izvēle, skaidra mērķa un jēgas apzināšanās ieņem būtisku lomu ne tikai spējā pārmaiņas izturēt, bet arī tās uzņemt no savām spēka un resursu pozīcijām. Ja ir sajūta, ka pārmaiņas ir uzspiestas, vai arī ir šaubas, neziņa – tas viss palielina iespēju, ka ar pārmaiņām būs grūtāk tikt galā. Lieti noder kaut uz lapas nodefinēt mērķi, sarakstīt plusus un mīnusus – tā izsvērt ieguvumus un apdomāt, kā risināt vai attiekties pret pārmaiņu negatīvajiem aspektiem. Vēlams apkopot palīdzības iespējas, rast drosmi pēc tās jautāt, apzināt grūtību līmeni, tādā veidā sevi sagatavojot neapjukt un turpināt iesākto.
Resursu vadība – ko es darīšu, bet ko ne
Mūsu ikdiena jau ierasti ir piepildīta ar neskaitāmām lietām un darbiem, tam visam klāt vēl arī milzu pārmaiņas, bet diennakts stundu un enerģijas ir tik, cik ir. Tāpēc būtiski rast atbildes uz praktiskiem darbu plānošanas jautājumiem. «Ko es darīšu un kas ir manas prioritātes?» Un tikpat svarīgi – «ko nedarīšu?»; «Kur varu lūgt citu palīdzību?» Ne tikai jāsaplāno finanšu un laika resursi, bet arī jāsadala paveicamais atbilstoši savām mentālās un fiziskās veselības iespējām, noteikti neizslēdzot laiku miegam, atpūtai un maltītēm.
Tāpat būtiska loma ir komunikācijai, tostarp, piemēram, tuvinieku, kolēģu un citu apkārtējo pabrīdināšanai, ka tuvākos mēnešus noslodzes dēļ ierastās lietas šoreiz notiks citādāk, var neatbilst tradīcijām un būs nepieciešama visu iesaiste.
Piemēram, ģimenē ir pieaugums, un tā vietā, lai pavadītu negulētas naktis, plānojot Ziemassvētku maltīti, ciemiņi laipni aicināti ierasties ar groziņiem, jo pats svarīgākais ir satikšanās un kopā būšana.
Robežu noturēšana
Turklāt, kā atgādina terapeite, drīkst arī nevarēt. «Dažkārt publiskajā vidē, jo īpaši sociālajos medijos, pavīd spiediens, kas rada bažas – jābūt izcilam teju visās dzīves jomās, pastāvīgi nepieciešamas intensīvas rūpes par labbūtību un kontrole pār sevi. Tā rezultātā iecerētais var radīt pretēju efektu – vēl vairāk stresa, izdegšanas un neapmierinātības. Svarīgi nepazaudēt robežas, lai neiekristu «es visu varu» vai «man viss jāvar» pašdiktatūras lamatās, un atcerēties, ka var nebūt «perfekti», drīkst būt arī «pietiekami labi» un arī korekts «nē» kādiem darbiem var būt atbildes variants,» piebilst terapeite.
