Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kāpēc vispār šāds boksa mačs – mugura pret dārzu? Nu, neizliecies, atbildi tu pati zini – visa ziema, visticamāk, pagājusi fiziskā bezdarbībā (ja neskaita tās pāris reizes uz slēpēm), un tad pēkšņi ierodas viņš – pavasaris!!! Pirmās saulainās dienas, un tu azartiski meties dārzā. Jo viss ir jāpagūst – dārzā absolūti neder teiciens: «Neko šai dzīvē nevar nokavēt…» Un kā vēl var!
Augošu koku un krūmu pārstādīšanai piemērotākais brīdis ir tik īss – kamēr lapas vēl nesāk plaukt. Tāpat visi apkārtnes sakopšanas darbi, dobju uzrakšana, sēšana vēl priekšā… Vai man tev stāstīt?! Bet mugura par to apvainojas – viņa arī grib tavu uzmanību! Un tad viņa kā mazs bērns, kuram uznāk greizsirdības lēkme, sāk niķoties – ar sāpēm. Tāpēc, ja gribi, lai tava mugura arī pēc rosīšanās pa dārzu murrātu kā runcis, tā ir jāmīl. Tieši tik vienkārši.
Trīs noteikumi
- Pirms mešanās dārzā vispirms iesildies, ieloki savas locītavas un izstaipies. Zinu, zinu, tava mamma nekad tā nedara, un ome ne tik. «Kaut kāda māžošanās…» tu puksti. Bet beidz dusmoties – vienreiz pamēģini un tad salīdzini efektu.
Laiki ir mainījušies: ja omīte dārzā strādāja visu mūžu un katru dienu, tad tu, visticamāk, ne. Tu dienas lielāko daļu pavadi sēdus vai stāvus, jo tāds ir tavs šodienas maizes darbs. Bet rosīšanās dārzā ir fiziska slodze – ilgstoša atrašanās vienā pozā, smagumu nešana, strauja pietupšanās, izsliešanās stāvus. Tāpēc, lūdzu, pirms ķeries pie dārza darbiem, izapļo visas locītavas – plaukstas, elkoņus, plecus, vidukli, ceļus, potītes, izvēzē kājas. Un, pirms rokās ņem lāpstu, iesildi muskuļus ar kādu vieglāku darbu – kaut vai pagrāb pērnās lapas. - Nākamais noteikums – nedari vienu un to pašu darbu vairākas stundas pēc kārtas. Tā tu noslogosi vienus un tos pašus muskuļus, kamēr citi būs palikuši neizkustināti, un šo netaisnību tu krasi izjutīsi nākamajā rītā. Šis nosacījums uz tevi attiecas arī tad, ja jūties jauna, ņipra, lunkana un vesela.
Diemžēl tieši jauniem cilvēkiem ir visizteiktākā tieksme pārspīlēt – pieķerties pie kāda darba un tad visu vienā rāvienā arī paveikt, bet nākamajā dienā mugura ir čupā. Visprātīgāk būtu darbus pamainīt – stundiņu pagrāb lapas, tad uzroc vienu dobi, tad pagriez zarus, atkal paroc otru dobi vai kaut ko pārstādi… - Nežēlo naudu ergonomiskiem darba instrumentiem – it sevišķi lāpstai, grieznēm un kaplim.
Apģērbies kā sīpols
Tātad – daudzās kārtās. Nevis vienu biezu jaku, bet trīs plānākas un pagaras, lai, arī paceļot rokas uz augšu, mugura – nieru rajons – būtu nosegta. Tātad T krekls, džemperītis ar garām rokām, pāri flaneļa krekls, sporta jaka, pufīgā veste… Veste vispār ir visbrīnišķīgākais izgudrojums! Sīpola ģērbšanās princips gādā par komforta temperatūru starp ķermeni un apģērbu, un, aktīvi strādājot, tu nepārkarsīsi un strauji neatdzisīsi. Ja saulīte sāk cepināt, vienu kārtu novelc, varbūt otru, bet kādu no vidējās miziņas apsien ap vidukli. Mugurai tas patiks.
Citi lasa
Jāuzbužina puķu dobe
1. attēls – nē! Tu taču neesi nekāda salauzta dakša, lai ar galvu iedurtos zemē un ar dibenu skatītos debesīs! Bet par tādu kļūsi, ja tā turpināsi. Šādi visa slodze tiek vienīgi muguras jostas daļai, un nav nekāds brīnums, ka drīz vien tā ir stīva. Taču jāatzīst, ka šī mums daudzām ir visierastākā un vispraktiskākā ravēšanas poza… Tāpēc, lai mugura nesāpētu, neatrodies ar galvu uz leju ilgstoši – ik pēc 10–15 minūtēm iztaisnojies, pastaigājies, izstaipies. Arī tāpēc, ka – ja tev ir paaugstināts asinsspiediens, ilga darbošanās ar galvu uz leju var beigties pavisam slikti.
2. attēls – jā! Ideālas ravēšanas pozas vispār nav. No iespējamiem variantiem vispareizāk būtu ravēt četrrāpus – šādi tu maksimāli mazināsi slodzi muguras jostas daļai un sprandam. Bet – zeme vēl ir vēsa, un arī spiediens, ko rada tavs svars, ceļgalu locītavām nenāks par labu. Salīdzinoši vieglāk un pareizāk puķudobi ir rušināt, nometoties celīšos, kā filmās dara precinieks, lūdzot savas izredzētās roku: tātad vienu ceļgalu nolaid uz zemes, bet otru turi saliektu 90 grādu leņķī. Pēc brītiņa ceļus apmaini. Lai pieceltos kājās, ar roku atspiedies pret saliektās kājas augšstilbu. Bikses šādā tupus rāpus variantā būs pagalam (ceļi netīri!), toties mugura nesāpēs. Reklāmās ir redzēti arī polsterēti zemi soliņi, uz kuriem nomesties ceļos, darbojoties dārzā… Zini, tāds varētu šoreiz noderēt.
Ja vajag pacelt, pārnest divatā
JĀ! Vispirms nerīkojies steigā pēc principa tūlīt un tagad, jo tad visbiežāk gadās kļūdīties. Labāk apdomājies – risinājums atradīsies, ir taču arī dažādi palīglīdzekļi: var izmantot ratiņus un vagonetes. Tie ir ļoti daudzfunkcionāli, bet dārzā visērtākie ir zemie ratiņi ar diviem riteņiem: noteikti tādus esi redzējusi būvmateriālu un citos veikalos, kur jāpārvieto mazāki smagumi par lielajām paletēm – cementa maisi vai kastes, vai mucas.
NĒ! Atceries, ka principā cilvēks spēj pacelt daudz vairāk nekā droši pārvietot, tādēļ nebūtu gudri uzķerties uz otra izmestā āķa (jautājuma): «Vai vari šo pacelt?» Protams, ka vari! Bet – vai vajag?
Pareizi. Taču, ja tiešām vajag… Tad, ceļot kūdras maisu (vai izraktu krūmu ķerrā), lielāku slodzi liec uz kājām – uz kāju un nevis muguras muskuļiem. Kā to izdarīt? Tātad – kājas plecu platumā, viegli iesēdies ceļgalos un, turot muguru taisnu, sasveries nedaudz uz priekšu pāri kūdras maisam, arī rokas lai ir taisnas. Pēc tam, ceļot smagumu, iztaisnojies ceļgalos, bet muguru joprojām turi taisnu, neizkustini jostas daļu. Censties neveikt nekādus ķermeņa pagriezienus.
Iestādīji un tagad jāaplaista
Visergonomiskāk to būtu darīt ar šļūteni, kas pievienota pie ūdens krāna. Taču ūdens no dziļurbuma ir auksts, un tas tavam audziņam varētu arī nepatikt. Tāpēc tev šķiet, ka pasmelt ūdeni no dīķa vai saulē uzsilušas mucas ir labāk… Tad nu tā – nopērc divas vienāda tilpuma lejkannas, lai tev ir katrā rokā pa smagumam. Varbūt tev nemaz nevajag 10 litru lejkannas, bet pietiks ar pieciem litriem? Vai – nenes pilnas lejkannas?! Galu galā tu taču gribi dārzu baudīt, nevis tajā vergot.
Nesot vienā rokā lielu smagumu, tavs mugurkauls savērpsies uz vienu pusi, kas nudien nav labi.
Jāpārceļ akmeņi apmalītei…
Ar apaļu muguru – nepareizi! Noliecoties un ceļot akmeni ar apaļu muguru, tu neizmanto savus vēdera muskuļus, visa slodze tiek vienīgi mugurai.
Kāds esot aprēķinājis – ja no zemes paceļ 15 kilogramus, balstoties tikai uz muguras muskulatūru, pēdējam jostas daļas skriemelim esot 270 kilogramu slodze.
Normāli būtu to palūgt izdarīt vīriešiem, bet – ak vai, arī viņiem ir muguras! Vai – tu esi dārzā viena… Tad zini: akmeni vislabāk būtu pārvelt, vai, ja tomēr to nes, tad – rokas viegli saliec, akmeni piespiežot pie vēdera aptuveni gurnu augstumā.
Nebalsti akmeni pret vēderu pilnībā, neturi arī par zemu, jo tad mugura jostas daļā izliecas un slodze šai zonai pieaug.
Paņem pauzīti!
Paguli piecas minūtes uz muguras, kājas paceļot uz spilveniem vai ķeblīša, lai tās būtu saliektas 90 grādu leņķī. Arī pēc darba vakarā šādi paguli. Un vēl – nometies rāpus celīšos un pāris reizes kā kaķis uzmet kūkumu, lai atslogotu mugurkaula skriemeļus un diskus un lai viss sabīdītos savās vietās, un atjaunotos līdzsvars.
Ja zini – mugura ir tava vājā vieta…
- Tad vislabāk jau pirms strādāšanas dārzā muguru iezied ar sildošu ziedi, piemēram, Kapsikam, Finalgon, Ice Power Hot, Hondra, Akulij žir, Horse Balsam Warming…
- Apliec muguras jostas daļai speciālo korseti jeb ortozi – tā palīdzēs muskulatūrai balstīt mugurkaulu un slodzes laikā būs kā papildu drošības spilvens. Ortozi liec nevis uz kailas miesas, bet uz kokvilnas krekliņa, lai sasvīstot nenoberž ādu, un arī pati ortoze tad ilgāk kalpos.
- Sākoties sāpēm, zāles – kāda nesteroīdā pretiekaisuma un pretsāpju tablete – jāieņem uzreiz, te nav ko gaidīt brīnumus. Algologi – sāpju speciālisti – iesaka šādas devas: ibuprofēnu 400 mg vai dolmenu – 25 mg, vai naproksēnu 440 mg. Ja no iepriekšējām reizēm mājās saglabājušās ārsta izrakstītas diklofenaka tabletes, tad iedzer to – deva 100 mg. Viena tablete blaknes neradīs. Taču turpmāk gan – dārzā rīkojies gudrāk, lai mugura nesāp!
