Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pētot dziļāk, var izcelt vairākas jomas, kurās gada laikā tika paredzētas pārmaiņas. Tās ietvēra autonomo tehnoloģiju attīstību, elektroauto izrāvienu un koplietošanas pakalpojumu popularitātes kāpumu.
Tuvojoties gada beigām, ir pienācis laiks izvērtēt, vai prognozes ir piepildījušās.
Tirdzniecības apjomi sasnieguši maksimumu
2023. gadā elektromobiļu pārdošanas temps ir ļoti straujš. Tehnoloģiju tirgus izpētes uzņēmums Canalys ziņoja, ka – pēc prognozes – šī gada pirmajos sešos mēnešos pārdošanas apjomi šajā sektorā visā pasaulē varētu būt palielinājušies par 49% un sasnieguši 6,2 miljonus vienību. Tiesa, gada griezumā eksperti ir pieticīgāki, taču joprojām prognozē ievērojamu noieta pieaugumu – gaidāms, ka tas sasniegs 14 miljonus automašīnu jeb par 39% vairāk nekā 2022. gadā.
Association of Automotive Intelligence prezidents Mats Buzelis elektromobiļu bumu vērtē divējādi. «Lai gan izaugsme it kā ir ievērojama, patiesībā to rada fakts, ka zemi ir bāzes skaitļi, Respektīvi – kopējais elektromašīnu skaits joprojām ir neliels. Taču tas, ka to īpatsvars palielinās, liecina par veselīgu tirgu. Un tas ir pilnīgi normāli, jo gan ražotāji, gan atsevišķas valstis veicina šāda transporta iegādi," uzsver tirgus eksperts.
Popularitāti ietekmē arī tehnoloģiskais progress
Elektromobiļi kļūst par arvien stabilāku mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļu, jo valstis, kas apņēmušās sekmēt vides ilgtspēju, ar dažādiem stimuliem veicina šī videi saudzīgā transporta ieviešanu. Turklāt ražotāji paplašina savu modeļu klāstu, iekļaujot tajā aizvien vairāk elektrisku izvēļu. Lielākie zīmoli, piemēram, «Volkswagen» un «Kia», strauji aizpilda visus tirgus segmentus un cenšas piedāvāt elektroauto, kas atbilstu ikviena vadītāja vajadzībām.
Dienvidkorejas ražotājs Kia nesen darīja zināmu kompānijas plānu līdz 2030. gadam sasniegt ambiciozu mērķi – ik gadu pārdot 4,3 miljonu auto, kas ir par 34,4% vairāk nekā sākotnējais mērķis 2023. gadam. Paredzams, ka no šī kopskaita 1,6 miljoni būs elektroauto. Šo mērķi uzņēmumam palīdzēs sasniegt elektro saimes paplašināšana līdz 15 modeļiem, un šis process tiks pabeigts līdz 2027. gadam.
Cilvēku izvēli par labu elektriskajiem modeļiem veicina arī to straujā tehnoloģiskā attīstība. Parasti šajās automašīnās ir plašs standarta aprīkojums, kas nodrošina gan komfortu, gan drošību, jo īpašās elektromobiļu platformas ļauj rūpniekiem tajos iestrādāt vismodernākos risinājumus.
Jaunākie «Kia EV6» un «EV9» elektromobiļi izceļas ar īpaši ātru uzlādi: tikai 15 minūtes ātrajā stacijā – un jūsu automašīnai būs pietiekami daudz enerģijas, lai nobrauktu 250 km. «EV9» piemīt arī trešā līmeņa autonomija, kas noteiktos apstākļos (piemēram, braucot pa šoseju) ļauj vadītājam vispār noņemt rokas no stūresrata. Kia arī atklāja, ka 2026. gadā gatavojas ieviest vēl modernāku šīs tehnoloģijas versiju – tajā ir īpaši precīza navigācija. Drošos apstākļos šī sistēma ļaus vadītājam ne tikai noņemt rokas no stūresrata, bet arī novērsties no ceļa.
Palīgsistēmu uzplaukums
Pētnieki paredz izrāvienu arī šajā virzienā. Euromonitor International prognozē, ka pašbraukšanas tehnoloģiju attīstība izraisīs drošības palīgsistēmu jeb ADAS uzplaukumu («Advanced Driver Assistance Systems»). Turklāt paredzams, ka modeļiem ar trešo autonomijas līmeni pārdošanas apjomi pieaugs vairāk nekā par 200%.
Mats Buzelis uzskata, ka progresīviem ražotājiem visaptveroša palīgsistēmu pakotne kļūst par jauno standartu. To komplektā ietilpst tādas funkcijas kā joslas saglabāšana vai trajektorijas korekcija, avārijas bremzēšana ar gājēju un velosipēdistu atpazīšanu, kruīza kontrole un līdzīgas. To progresu veicina dažādu sensoru attīstība. Par iepriekšminētā «Kia EV9» trešā līmeņa pašbraukšanu, piemēram, gādā veseli 15 sensori, tostarp divi radari (LiDAR).
Arvien lielāku uzmanību šīm sistēmām pievērš arī neatkarīgais auto drošības vērtētājs Euro NCAP. Organizācijas ziņojumos palīgsistēmas ir pat izdalītas atsevišķā kategorijā, šīm funkcijām ir skaidri definēta vērtēšana, un ikviens ražotājs ar nepacietību gaida gala ziņojumu.
«Pirms vairākiem gadu desmitiem ne visām automašīnām bija bremžu pretbloķēšanas sistēma (ABS), un ražotāji ar lepnumu izcēla tās, kurām šī sistēma bija. Tagad līdzīga situācija ir ar aktīvās drošības sistēmām. Tās var veikt daļu vadītāja darba un kritiskā situācijā kļūt izšķirošas,» norāda Mats Buzelis.
Progress ilgtspējības jomā
Lai patiesāk saprastu auto koplietošanas mērogu, vislabāk būtu pagaidīt, kad šī tirgus dalībnieki publiskos savus gada pārskatus. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka piedāvājums ievērojami gājis plašumā daudzās valstīs, tostarp Latvijā. Pie mums ar koplietošanas automobiļiem pērn tika veikts vairāk nekā miljons braucienu, turklāt šajā statistikā pat vēl nav visu kompāniju datu.
Tikmēr Mats Buzelis uzsver vēl vienu nozīmīgu tendenci – ilgtspēju. «Ilgtspējas nozīme pasaulē arvien pieaug, un autoražotāji, kas to ņem vērā, ar dažādām metodēm cenšas samazināt CO2 emisiju. Tas nepavisam nav viegls ceļš, bet tieši tāpēc vērtējams patiešām augstu,» uzskata Mats.
Automobiļu ražotāji arvien biežāk meklē veidus, kā samazināt gan ražošanas, gan motora izplūdes gāzu piesārņojumu, izmantot otrreizējos materiālus un veicināt aprites ekonomiku.
Piemēram, luksusauto ražotājs «Bentley» ir paziņojis, ka pirmais ir sasniedzis nulles piesārņojumu plastmasai – uzņēmums ir saņēmis sertifikātu, ka tā ražošanā nepaliek neizmantota plastmasa.
Vēl viens piemērs ir «Jaguar Land Rover», kas ir atradis metodi, kā atkārtoti izmantot no ekspluatācijas izņemto transportlīdzekļu virsbūvi. Savukārt jaunu automašīnu ražošanai uzņēmums izmanto alumīnija izejvielas.
Šādi sasniegumi nav raksturīgi tikai augstākās klases auto kompānijām. Piemēram, Kia jau iepriekšminētajā «EV9» izmanto 34 kilogramus dažādu videi saudzīgu materiālu. Turklāt uzņēmums aizvien vairāk lieto pārstrādājamo plastmasu un transportlīdzekļu klāstu, kur to izmantot, plāno tikai vērst plašumā. Svarīgi arī, ka korejieši sadarbībā ar pasaules vides organizāciju «Ocean Cleanup» pārstrādā no okeāniem savāktos plastmasas atkritumus.
Saistībā ar jauniem materiāliem Mats Buzelis saskata vēl kādu būtisku aspektu: ražotāji cītīgi meklē alternatīvus kompozītmateriālus, kas vairākus mērķus ļautu sasniegt, tā teikt, ar vienu šāvienu.
«Uzņēmumi cenšas uzlabot drošību, materiālus izmantojot gudri. Mērķis ir taupīt šos resursus un samazināt automašīnu svaru. Moderno materiālu meklējumi ir vēl viena nozīmīga tendence,» norāda eksperts.
Tā nu mums atliek tikai sekot līdzi šim galvu reibinošajam progresam un ar nepacietību gaidīt, cik pārsteidzoši būs mūsu automobiļi nākotnē.
