«Šogad nav apaļa cipara, pagājušajā gadā tad gan bija – svinēju 70. Diemžēl arī pērn jubileja bija ar distanci – biju vasarnīcā ar diviem draugiem, ievērojām distanci un pārāk netuvinājāmies. Radi un kolēģi bija parūpējušies, lai sveicienus saņemtu daudz – bija nokārtojuši saziņu zūmā.
Sēdēju dīvānā pie televizora un tik saņēmu apsveikumus. Daudz krievvalodīgo, teju no visām Eiropas valstīm mani sumināja. Pēc tam vēl vairākas dienas mani palīgi uz vasarnīcu veda dāvanas. Lai arī bija daudz problēmu ar izolāciju, viss ļoti svinīgi sanāca,» atmiņās gremdējas Tatjana.
Šogad savā dzimšanas dienā deputāte joprojām atradās Briselē un viesus negaidīja.
«Būšu pavisam vientuļa. 8. maijs ir arī karā kritušo piemiņas diena. Ar savas partijas biedriem no dažādām pilsētām esam nolēmuši, ka organizēsim Zoom konferenci. Tāpat esmu arī izlēmusi aizbraukt nolikt ziedus pie pieminekļa beļģu karavīriem, kuri krita cīņā ar fašismu. Šogad diemžēl maija svētkos uz Uzvaras pieminekli nesanāks aizbraukt, jo Rīgā parādīšos tikai īsi pirms pašvaldību vēlēšanām,» plānus pirms dzimšanas dienas ieskicēja parlamentāriete.
Viņa piebilst, ka īstenībā pēdējos gados viņai ne pārāk patīk svinēt savas jubilejas.
«Jaunībā tad gan bija lielas balles un kārtīgas dzīres gan restorānos, gan mājās ar rasolu,» nosmej Tatjana. Taujāta pirms svētkiem, ko gribētu šogad saņemt dāvanās, deputāte teic, ka galvenais, lai atceras.
«Man Briselē ir palīgi, kas te dzīvo pastāvīgi un visu zina, viņi vienmēr man arī dāvina saimniecībā noderīgas lietas. Pa veikaliem nemīlu staigāt, tāpēc viņu dāvanas vienmēr ļoti priecājos saņemt. Atceros, ka reiz viņi man pat putekļsūcēju uzdāvināja,» stāsta Tatjana.