Rīga +18°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Iepriekšējie pētījumi ir pārliecinoši pierādījuši, ka tiem, kas dienas laikā ievēro vairāku stundu pauzi starp ēdienreizēm, uzlabojas šūnu reģenerācijas spējas, mazinās infekciju un iekaisumu risks, būtiski uzlabojas cukura līmenis asinīs, atmiņa un spriestspējas. Tomēr ilgstoši šāds režīms radot ne tikai pozitīvas sekas organismam, ziņo portāls Science Alert.
«Badošanās ir ļoti veselīga, taču pēc badošanās gremošanas trakts var tikt pakļauts mutagēnam, kas attīsta bojājumus organismā un izraisa vēzi,» pauž Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta biologs Omērs Jilmazs.
Viņš piebilst, ka īpaši šim riskam pakļauti tie, kas tukšā dūšā ēd kraukšķīgi apceptu gaļu, cukurotus vai sāļus ēdienus.
Zarnu šūnas ir vienas no noslogotākajām organismā – tās nepārtraukti dalās un aug. Šis augstais šūnu aktivitātes līmenis vien palielina vēža risku, savukārt pētījums liecina, ka badošanās periodā tas kļūst vēl lielāks.
Pētnieki ievēroja, ka badošanās laikā zīdītāju, tostarp cilvēku organismā palielinās organisku savienojumu, kurus dēvē par poliamīniem, daudzums. Tie stimulē organisma audu attīstīšanos, veidojoties jaunām šūnām. Tas nozīmē, ka šie savienojumi palīdz organismam atgūties pēc ilgstoša bada, kad cilvēks atsāk ēst ierastajā režīmā. Tomēr Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta biologi secinājuši, ka pēkšņs poliamīnu pieplūdums palielina arī ļaundabīgu audzēju rašanās risku.
