Amerikas galvenā topa, Billboard Top 100, divdesmitniekā vēl nesen bija sešas dziesmas, kuru garums nesasniedz pat trīs minūtes.
Gandrīz 40% dziesmu, kas tagad ieņem dziesmu topus, sasniedz dziesmas piedziedājumu pirmajās 15 sekundēs jeb aptuveni četras reizes ātrāk nekā 2000. gadā.
Līdz 2000. gadam vidējais dziesmas garums bija 4 minūtes, bet laika gaitā dziesmu garums ir mazinājies.
«Viens no iemesliem, kāpēc dziesmas kļuvušas īsākas, ir tāpēc, ka cilvēku uzmanības laiks ir krasi sarucis,» apgalvo Dānijas Tehniskās universitātes profesore Sune Lehmana.
Piemēram, ja mūziķis izdevis jaunu albumu un tajā iekļautas 16 kompozīcijas, visticamāk, ka klausītājs noklausīsies tikai pusi no skaņdarba (protams, izņēmums ir mūziķu fani, kuri cītīgi noklausīsies visu albumu).
Otrkārt, dziesmu garumu ietekmē mūzikas straumēšanas platformas, proti, Spotify mūziķiem maksā tikai par dziesmas atskaņotajām pirmajām 30 sekundēm.
«Biznesa ziņā māksliniekiem ir izdevīgāk veidot krietni īsākas dziesmas,» bilst dziesmu autors Čārlijs Hardings.
Mūzikas producents Ross Golans reiz teicis: «Ja mūziķa dziesma nespēj piesaistīt klausītāja uzmanību pirmajās 15 sekundēs, visticamāk, ka dziesma būs neveiksmīga.»
Ne tikai dziesmas kļūst īsākas, bet arī video kadrējumi kļūst arvien ātrāki un smalkāki. Piemēram, 1995. gada Maikla Džeksona videoklipā «Earth Song» ir redzams, ka kadrējumi ir izteikti lēni un nesteidzīgi. Toties reperes Cardi B 2021. gada videoklipā «Up» redzams, ka kadri mainās sekundes daļās, ļoti ātri.
Videoklipu kadrējumi kļūst ātrāki un smalkāki tāpēc, ka notiek brīvākas kameras kustības, ātrāka un ritmiskāka rediģēšana, brīvu, modulāru un sadrumstalotu stāstījumu izmantošana, kā arī vizuālo efektu izmantošana. Visas minētās detaļas tiek veiktas, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, ko izmanto klipu režisori.
Tendences mainās. 2022. gadā vairs nav novērojams tas, ko varēja manīt vēl pirms diviem gadiem.