Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
16
-
0
-
0
-
1
-
0
-
1
-
1
-
- Darba likums nenosaka konkrētu datumu, kad darba devējam jāizveido atvaļinājumu grafiks, tādēļ katrā darbavietā grafiku veido citā laikā.
Tomēr darbiniekiem ir tiesības zināt, kad tas notiek, lai varētu izteikt darba devējam savas vēlmes un pēc iepazīšanās ar grafiku saplānot atpūtu. Mazākos uzņēmumos atvaļinājumu grafiks parasti top saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos, lielākos uzņēmumos to izveido darba devējs, konsultējoties ar darbinieku pārstāvjiem. - Atvaļinājumu grafiks ir atklāts: gan ar grafiku, gan tā grozījumiem jāiepazīstina visi darbinieki. Turklāt grafikam jābūt pieejamam: elektroniskā veidā, pie ziņojumu dēļa, darba kabinetos vai citādi.
- Darba likums paredz, ka atvaļinājuma piešķiršanā darba devējam pēc iespējas jāņem vērā darbinieka vēlmes, tomēr tas nenozīmē, ka viņam pilnībā jāizdabā katram darbiniekiem. Atvaļinājuma izmantošanas laika saskaņošanā jāmeklē darbinieku tiesību un darba devēja interešu kompromiss.
- Ir daži likumā noteikti gadījumi, kad darba devējam darbinieku vēlmes obligāti jāievēro. Neatkarīgi no tā, cik ilgi strādāts pie konkrētā darba devēja, ja sieviete to prasa, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums viņai jāpiešķir pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā. Vēl ikgadējais apmaksātais atvaļinājums vasarā vai jebkurā citā paša izvēlētā laikā jāpiešķir darbiniekam, kurš ir jaunāks par 18 gadiem, kā arī darbiniekam, kuram ir bērns līdz triju gadu vecumam vai nepilngadīgs bērns ar invaliditāti. Par 18 gadiem jaunākam darbiniekam, kurš turpina mācīties, atvaļinājumu piešķir, pēc iespējas saskaņojot to ar brīvlaiku izglītības iestādē.
- Katram darbiniekam pienākas četras kalendāra nedēļas ilgs atvaļinājums. Tāds tas ik gadu pienākas gan pilnu, gan nepilnu darba laiku strādājošiem.
- Atvaļinājums pienākas arī tad, ja darbinieks ir slimojis. Pēc vienpadsmit nostrādātiem mēnešiem darbinieks sev ir nopelnījis atpūtu, un šajos mēnešos ietilpst arī pārejošas darbnespējas laiks.
Kad darbinieks pie darba devēja nostrādājis sešus mēnešus, viņam ir tiesības uz pilnu – četras nedēļas garu – atvaļinājumu. Ja darba devējs piekrīt, atvaļinājumu var piešķirt arī ātrāk.
Vienai atvaļinājuma daļai obligāti jāilgst vismaz divas nepārtrauktas kalendāra nedēļas. Šo Darba likumā noteikto normu darba devējs un ņēmējs nedrīkst mainīt pat tad, ja abas puses tam piekrīt.
Darba devējam un darbiniekam vienojoties, atlikušo atvaļinājuma daļu drīkst dalīt arī pa dienām. Darba devējam šāds dalījums parasti nav izdevīgs, tādēļ viņam ir tiesības šādai darbinieka vēlmei nepiekrist. Sadalītā atvaļinājuma daļas var izmantot gan pirms, gan pēc nepārtrauktā atvaļinājuma daļas.
Atvaļinājuma laikā iekrītošās svētku dienas tā termiņā neieskaita. Atvaļinājums pagarinās gan par tām svētku dienām, kas iekrīt darbdienā, gan par tām, kas iekrīt sestdienā vai svētdienā.
Atvaļinājumu vai tā daļu drīkst pārcelt uz nākamo gadu tikai izņēmuma gadījumos, kad darba devējs saprot: ja darbinieks izmantos pilnu atvaļinājumu, uzņēmuma normāls darba ritms būs apdraudēts. Darbiniekam, kurš jau izmantojis divu nedēļu nepārtraukto atvaļinājuma daļu, darba devējs nevar pavēlēt, bet var lūgt atlikušo atvaļinājuma daļu pārcelt uz nākamo gadu.
Atvaļinājuma daļas pārcelšana iespējama vien tad, ja darbinieks tam rakstiski piekrīt. Pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam. Atvaļinājuma daļu nedrīkst pārcelt darbiniekiem, kas jaunāki par 18 gadiem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, kā arī sievietei, kura baro ar krūti bērnu līdz divu gadu vecumam.
Atvaļinājuma nauda un darba samaksa par laiku, kas nostrādāts līdz atvaļinājumam, jāizmaksā ne vēlāk kā dienu pirms atvaļinājuma. Darba devējam nav tiesību vienpusēji izveidot citādu atvaļinājuma naudas izmaksas kārtību. Toties darbiniekam ir tiesības prasīt izmaksāt šo naudu citā laikā, bet ne vēlāk kā nākamajā darba algas izmaksas dienā.
Darba devējam par darbdienām, kad darbinieks nestrādās, jāizmaksā vidējā izpeļņa. Jāaprēķina, cik darbinieks vidēji nopelnījis vienā dienā pēdējā pusgada laikā, un tikpat jāsamaksā par katru darbdienu, kurā darbinieks atpūtīsies. Apmaksāto darbdienu skaits atkarīgs no darba līgumā noteiktā darba laika. Ja darbinieks strādā nepilnu darba laiku – trīs darbdienas nedēļā –, apmaksātas būs tikpat darbdienas atvaļinājuma nedēļā.
Nedrīkst vienlaikus saņemt atvaļinājuma naudu un darba samaksu. Atvaļinājuma atlīdzība naudā pieļaujama tikai tad, ja darba attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo atvaļinājumu nav izmantojis. Tad darba devējam jākompensē viss neizmantotais atvaļinājums: ja darbinieks nebūs izmantojis atvaļinājumu, piemēram, piecus gadus, jāizmaksā kompensācija par visu šo laiku.
Darba devējs var piespiest doties atvaļinājumā arī tad, ja darbinieks to negrib. Viņš var izdot rīkojumu ar pavēli darbiniekam doties atvaļinājumā. Ja darbinieks to neievēro vai ierodas darbā atvaļinājuma laikā, darba devējam ir tiesības par to izteikt piezīmi vai rājienu par darba kārtības pārkāpšanu un pat atlaist no darba par darba kārtības neievērošanu.
Darba devējs var prasīt darbiniekam pārtraukt piešķirto atvaļinājumu un ierasties darbā, bet darbiniekam tas nav obligāti jādara. Viņam ir tiesības izmantot atvaļinājumu līdz galam un tikai tad atgriezties darbā.
Atvaļinājuma laikā var pārtraukt darba attiecības. Darba devējam nav tiesību uzteikt darbiniekam darbu viņa atvaļinājuma laikā. Savukārt darbiniekam ir tiesības uzteikt darbu atvaļinājuma laikā, un darba attiecības arī šādā gadījumā tiek pārtrauktas pēc mēneša. Darba devējam un darbiniekam vienojoties, darba attiecības drīkst pārtraukt arī laikā, kad darbinieks atrodas atvaļinājumā.
Ja cilvēks atvaļinājuma laikā saslimst, jānoformē darbnespējas lapa. Darba devējam un darbiniekam vienojoties, vai nu noslimotās atvaļinājuma dienas tiek pārceltas uz citu laiku, vai arī atvaļinājums tiek pagarināts. Tieši tāda pati kārtība attiecas arī uz situācijām, kad atvaļinājuma laikā saslimis darbinieka bērns: arī tad par attiecīgo dienu skaitu atvaļinājums tiek pagarināts vai pārcelts. Par atvaļinājuma dienu pārcelšanu jāvienojas ar darba devēju.
Nākamo atvaļinājumu teorētiski var prasīt arī uzreiz pēc kārtējā atvaļinājuma un saņemt to avansā, jo atvaļinājuma piešķiršana ir darbinieka un darba devēja vienošanās. Tomēr tas ir zināms risks: ja darbinieks tuvākā gada laikā pārtrauks darba attiecības, darba devējam būs tiesības no viņa atprasīt avansā izmaksāto atvaļinājuma naudu.
3 fakti par papildatvaļinājumu
Apmaksāts papildatvaļinājums pienākas:
- 3 papildu atvaļinājuma dienas – darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku.
- 3 papildu atvaļinājuma dienas – cilvēkam, kura aprūpē ir trīs vai vairāk bērnu vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam.
- 1 papildu atvaļinājuma diena – cilvēkam, kurš rūpējas par vienu vai diviem bērniem vecumā līdz 14 gadiem.
1. Darba devējs drīkst piešķirt arī vairāk papildatvaļinājuma dienu, turklāt darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt arī citus gadījumus, kad darbiniekam piešķirams ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums (piemēram, nakts darbs, maiņu darbs, ilggadējs darbs u. c.).
2. Darba likumā noteikts, ka papildatvaļinājumu var izmantot tikai līdz nākamā gada atvaļinājumam. Tātad – ja kāds darbinieks šogad vēl nav izmantojis ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu, viņš to var darīt šogad vai arī nākamgad līdz kārtējam ikgadējam atvaļinājumam, bet ne vēlāk. Turklāt papildatvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama. Tas iespējams vien tad, ja darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu nav izmantojis.
3. Par papildatvaļinājumu, kas pienākas saistībā ar aprūpē esošajiem bērniem, darbiniekam jāinformē darba devējs un jāuzraksta iesniegums par atvaļinājuma piešķiršanu. Papildatvaļinājums pienākas abiem vecākiem – gan tētim, gan mammai – un arī tad, ja vecāki strādā pie viena darba devēja.
