Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) konstatētās bīstamības Tetera namā jeb Stūra mājā ir uzdots novērst līdz 7. maijam. Bīstamība saistīta ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu. Ja līdz šim laikam netiks rasti līdzekļi VUGD konstatēto problēmu atrisināšnai, 7. maijā vajadzētu slēgt Okupācijas muzeja ekspozīciju, kurā apmeklētājiem ir iespēja ielūkoties čekas kambaros.
Kultūras ministre Agnese Logina (P) otrdien preses konferencē atzina, ka dotais termiņš noslēgsies, tāpēc, lai ekspozīcija nepiedzīvotu darbības pārtraukumu tieši šodien valdība lēmusi par Stūra mājas likteni.
Stūra ēkas tehniskais stāvoklis apdraud dzīvības
«Lai remontdarbi notiktu, lai varētu veikt ārkārtas darbus, ir nepieciešams atrast finansējuma avotu. Atsavināšanas gadījumā VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) ir apņēmušies ieguldīt savus līdzekļus, kurus pēc tam uzņēmums atgūs «Stūra mājas» atsavināšanas procesā. Tagad VNĪ tūlīt sāks darbus, lai nodrošinātu, ka steidzamākie darbi tiek veikti, process notiek un ekspozīcija netiek pārtraukta,» apgalvoja kultūras ministre. Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) atzina – ņemot vērā dažādu uzraugošo institūciju atzinumus par ēkas stāvokli, iespējams, tuvākajā laikā «Stūra mājā» muzejs nevarēs turpināt darbu. Situācija ēkā esot tik kritiska, ka tā varētu apdraudēt dzīvības.
Politiķe uzsvēra, ka valdības šodienas lēmums nozīmē, ka ekspozīcija Teteru namā tiks saglabāta – Okupācijas muzejs varēs turpināt darbu «Stūra mājā», bet ēka ar Ministru kabineta lēmumu tiks nodota atsavināšanai. Viņasprāt, valdība rīkojās saprātīgi un pieņēma lēmumu, ka turpmākas diskusijas nenotiks, lai gan tādas bijušas jau aptuveni desmit gadus «bez fundamentāli laba lēmuma atrašanas».
Pēc premjeres paustā, VNĪ tagad sāks ieguldīt finanšu līdzekļus, lai uzlabotu ēkas tehnisko stāvokli, lai Okupācijas muzejs darbu varētu turpināt, savukārt apmeklētāji – ekspozīciju apmeklēt. Paralēli tiks meklētas iespējas, kā atsavināt pārējās ēkas daļas, kuras muzejs neizmanto. «Valstij ir
svarīgi, ka atmiņas un emocionālās sajūtas par mūsu vecāku, vecvecāku pārciesto tiek saglabāts.
Tas ir jānodod ne tikai mūsu, bet arī nākamajām paaudzēm. Līdzīga veida risinājumi ir bijuši mūsu kaimiņvalstīs. [..] Mēs domājam, ka šis šobrīd ir labs lēmums, jo lēmumam bija jābūt, lai saglabātu muzeju. [..] Arī Okupācijas muzeja pārstāvji atzina, ka šis patlaban ir labākais iespējamais lēmums,» sacīja Siliņa.
Logina piebilda, ka viņas un Kultūras ministrijas (KM) prioritāte ir nodrošināt, ka Okupācijas muzeja ekspozīcija Teteru namā varētu turpināt darboties un tā ir pieejama apmeklētājiem. Viņasprāt, tas ir svarīgs jautājums, jo ekspozīcija dod iespēju mums stāstīt savu stāstu, nodrošināt vēsturisko taisnīgumu.
Septiņu stāvu ēkā aizņemts tikai pagrabs
Viņa atzīmēja, ka jautājums par «Stūra mājas» likteni ir bijis politiķu dienaskārtībā vairākus gadus. Logina sacīja, ka Okupācijas muzeja ekspozīcija Teteru namā tika atklāta 2014. gadā, tā aizņem 8% no visas ēkas, tāpēc jautājums, ko iesākt ar atlikušajiem 92% visu laiku esot bijis gaisā un nav ticis atrisināts.
«Ja mēs patlaban neko nedarītu, tiešām nebūtu vairs iespējams izmantot ēku. Tas nav pieļaujams nepieņemt lēmumu un visu laiku to atlikt. [..] Gatavojot informatīvo ziņojumu, KM ir runājusi gan ar VNĪ, gan Okupācijas muzeja vadītāju Solvitu Vību. Viņa bija iesaistīta sarunās un zināja par ziņojuma saturu. Tāpat viņa bija iesaistīta iespējamo scenāriju izskatīšanā. Sarunās vienmēr esam uzsvēruši, ka darīsim visu, lai muzeja ekspozīcija varētu turpināt strādāt,» sacīja Logina.
Kultūras ministre apliecināja, ka arī nākamajos gados KM turpinās dotēt Okupācijas muzeju, lai muzejs var turpināt darbu un vēstīt par mūsu vēsturi. Runājot par gaidāmo, VNĪ iesniegs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzīmēto veicamo darbu plānu ar norādītiem termiņiem, un nekavējoties uzsāks neatliekamo darbu risināšanu. Viņa skaidroja, ka VNĪ no saviem līdzekļiem ieguldīs remontā un vēlāk šo summu atgūs no ēkas atsavināšanas.
«Stūra māja» tiks virzīta atsavināšanai, vienlaikus nodrošinot muzeja darbību ilgtermiņā,
kā to paredz noslēgtais nomas līgums un ieraksts Zemesgrāmatā. Runa ir par 30 gadiem.
«Noteikumi tiks atrunāti līgumos ar ēkas jauno īpašnieku un ļaus garantēt muzeja darbību neatkarīgu no ēkas statusa. VNĪ pārstāvji norāda, ka ēkas vērtējuma process ilgs divus mēnešus. Pēc vērtējuma saņemšanas tika organizēta nekustamā īpašuma elektroniskā izsole, kuras cikls ilgst aptuveni mēnesi,» sacīja politiķe. Jau vēstīts, ka valdība otrdienas Ministru kabineta sēdē konceptuāli kā variantu atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā iekļauto scenāriju, kas paredz Tetera nama jeb «Stūra mājas» virzīšanu uz atsavināšanu un pārdošanu atklātā izsolē.
Kas ir Stūra māja?
«Stūra māja» ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912. gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944. gada līdz 1991. gadam «Stūra mājā» atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja. KM akcentē, ka ēka ir unikāls objekts, kurā saglabājies plašs liecību klāsts par PSRS okupācijas politiskajām represijām un izdarītajiem noziegumiem pret cilvēci. KM arīdzan norāda, ka Latvijas tautas apziņā «Stūra māja» saistās ar cilvēku ieslodzīšanu, mocīšanu, nogalināšanu un morālu pazemošanu.
«Latvijā nav otra šāda veida objekta, kas jau pašreizējā veidolā kalpo par vēstījumu nākamajām paaudzēm un brīdinājumu, lai šādi noziegumi neatkārtotos. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas «Stūra mājā» līdz 2008. gadam darbojās Latvijas Iekšlietu ministrijas padotības iestāde Valsts policija,» pausts informatīvajā ziņojumā. Savukārt 2009. gadā ar KM rīkojumu «Stūra māju» atzina par valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietu «Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta – «Stūra māja», vienlaikus definējot saglabājamās vērtības ēkas pirmajā stāvā un pagrabstāvā.
Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka, neskatoties uz dažādiem potenciālajiem īpašuma attīstības variantiem, piemēram, pielāgot «Stūra māju» valsts budžeta iestāžu vajadzībām, uzrunājot komercsektoru un Rīgas valstspilsētas pašvaldību par iespējamajiem ēkas attīstības scenārijiem), ko VNĪ ir piedāvājis no 2014. gada, «Stūra mājas» neiznomātajai platībai nav izdevies atrast piemērotu pielietojumu, kas sniegtu tai jaunu un piepildītu saturu.
KM klāsta, ka patlaban neiznomātā ēkas platība saskaņā ar VNĪ sniegto informāciju veido 92% no ēkas kopējās platības. Nelielu ēkas daļu – 690 kvadrātmetrus jeb 8% aizņem Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcija par čekas vēsturi Latvijā. Nomas līgums ar Latvijas Okupācijas muzeja biedrību noslēgts 2020. gada 13. maijā ar nomas termiņu līdz 2050. gada 30. decembrim.
