Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Grūti pieņemt viņas aiziešanu
Šodien aprit gads kopš Jutas Strīķes nāves. Saeimas deputātes dzīvība aprāvās 18. martā 49 gadu vecumā pēc smagas slimības.
Par savām veselības problēmām viņa nerunāja, un daudzi nemaz nenojauta, ka Juta iesaistījusies sava mūža nopietnākajā cīņā – par savu dzīvību. Taču viņa bija kareive un, neņemot neko vērā, strādāja līdz pēdējam. Vienmēr bija gatava iesaistīties, palīdzēt un uzmundrināt. Pat tad, kad jau bija slimnīcā…
Jutas tuvākie draugi un līdzgaitnieki sarunā ar PDz atzīst – joprojām nespēj noticēt, ka viņas vairs nav. Šķiet, viņa vienkārši aizbraukusi garākā komandējumā un tūlīt sev raksturīgajā kareivīgajā gaitā ienāks pa sava Saeimas kabineta durvīm un paspiedīs visiem roku. Jutas ciešo rokasspiedienu joprojām daudzi atceras.
«Lai arī pagājis jau gads, ir ļoti grūti pieņemt, ka viņas vairs nav starp mums. Mēs bieži runājam par Jutu, atceramies viņu. Jāatzīst, ka tieši Juta ir tā, kas joprojām mūs motivē un liek iestāties par lietām, par kurām viņa un visa mūsu komanda dega,» PDz saka viens no Strīķes tuvākajiem kolēģiem un draugiem Saeimas deputāts Juris Jurašs.
«Bieži vien, kad ir sarežģīti atrast pareizo risinājumu, mēs domājam par to, kā Juta būtu rīkojusies šajā situācijā. Un tas tiešām palīdz,» neslēpj viņš.
Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš, kuram bija draudzīgas un uzticības pilnas attiecības ar Jutu, joprojām spilgti atceras mirkli, kad uzzināja par viņas nāvi. «Tolaik biju mājās, jo man bija diagnosticēts Covid-19. Biju pašizolācijā un nevarēju nevienu satikt, ne arī kur iziet. Ziņa, ka Juta mirusi, man bija kā auksta ūdens šalts, milzīgs pārdzīvojums. Šķita – kā tā var būt? Vēl pirms divām dienām runājām pa telefonu, smējāmies. Juta teica, ka ir slimnīcā, viņai dažus vitamīniņus caur sistēmu sapilinās, un viss būs labi. Paiet divas dienas, un es uzzinu, ka nekas vairs nebūs labi. Tas bija milzīgs trieciens,» saka Artuss.
«Ir paskrējis jau gads, bet man šķiet – tas ir noticis pavisam nesen. Tā jau tas cilvēks iekārtots – tādas traģiskas lietas kā nāve cilvēkus apvieno. Jutas gadījums, man šķiet, bija šoks visai Latvijas sabiedrībai,» teic viņš.
Būtu gandarīta par pārmaiņām
«Es neesmu tiesnesis, advokāts vai jurists, esmu politiķis, bet dienā, kad Lembergam tika nolasīts spriedums, es mājās iededzu svecīti, jo Jutu tas noteikti būtu iepriecinājis, ja viņa būtu klāt. Bet es domāju, ka viņa ir klāt. Tēlaini izsakoties, domāju, ka Juta mūs šeit visus pieskata no kāda mākoņa maliņas, lai mēs nesastrādātu muļķības un visu darītu pareizi.
Viņai bija tāds raksturs – ka tik kādu pakontrolēt, bet labā ziņā. Un Lemberga tēma viņai vienmēr bijusi aktuāla, jo neviens neticēja, ka kaut kas pavirzīsies uz priekšu. Visi bija pieraduši, ka nekas nemainās,» spriež Artuss Artuss.
Kā izskatās nesen izveidotā Jutas Strīķes piemiņas vietas – skaties jaunākajā Privātās Dzīves numurā!
