Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Labāko ārzemju filmu nominantu sarakstā Latvijas izvirzītā kara drāma Dvēseļu putenis šogad neiekļuva. Filmas mūzika, ko radījusi ASV dzīvojoša komponiste Lolita Ritmanis, gan nonāca nākamajā kārtā, bet arī tai nebija lemts pacīnīties par Oskaru. Tomēr nevar teikt, ka šogad nevienam latvietim nav cerību parādīties oskarotā filmā.
Vienā no prestižajai kinobalvai nominētajām filmām redzama bijusī Latvijas premjere Laimdota Straujuma. Par to gan viņai vēl nesen nebija ne jausmas.
«Pirms kāda laika man piezvanīja bijušais kolēģis un teica – tu jau mums tagad esi aktrise! Es nesapratu – kāda aktrise?» PDz atzīstas Laimdota Straujuma.
«Nu, ko jūs! Es taču nekad nevienā mākslas filmā neesmu filmējusies. Man jau pietiek dokumentālo kadru, tādu manā mūžā bijis ļoti daudz,» smejas viņa. Izrādās, par labāko ārzemju filmu izvirzītajā dāņu režisora Tomana Vitenberga drāmā Vēl pa mēriņam iekļauts amizants kadrs no Straujumas politiskās dzīves.
Filmas pamatā ir stāsts par neparastu eksperimentu ar alkoholu, un tajā parādītas arī vairākas mulsinošas situācijas, kurās, iespējams, būdami jautrā prātā, nonākuši pasaulslaveni politiķi.
Vienai no tādām par liecinieci 2015. gada janvārī kļuva toreizējā Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Latvijas prezidentūras atklāšanas pasākumā viņa kopā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru oficiāli uzņēma viesus – Eiropas valstu valdību vadītājus –, un Junkers pamatīgi izklaidējās – kādu draudzīgi iepliķēja, pētīja kaklasaites un mētāja jokus. Filmā Straujuma redzama smaidām par viņa izdarībām.
«Pa šo laiku man ir piezvanījuši vairāki bijušie kolēģi, kas filmu jau redzējuši. Man pat tēvs zvanīja, jo arī viņam cilvēki šo lietu bija pastāstījuši. Es pati vēl neesmu noskatījusies. Man ir tik daudz dažādu sabiedrisku pienākumu, ka visam neatliek laiks. Gan jau kādreiz! Taču to, ka filma iet uz Oskaru, es gan zinu,» teic Straujuma.
«Godīgi sakot, beidzamais no kino, ko esmu redzējusi, bija jaunās latviešu filmas, kuras nesen rādīja pa televizoru, – Pilsēta pie upes un citas. Man vienmēr labāk ir paticis teātris. Taču gan filmas, gan teātra izrādes man patīk tādas, kurās ir kāda svarīga ziņa, kuru varu saprast un savos gados kaut ko no tās pasmelties,» saka viņa.
Straujuma atklāj, kā patiesībā radās filmā redzamie kadri – lasi jaunākajā Privātās Dzīves numurā!
