Rīga +8°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē:
ANETE GAIĶE, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta vecākā eksperte;
INTS TETEROVSKIS, Nodarbinātības valsts aģentūras projekta brivpratigie.lv vadītājs;
ANDA ŠVINKA, krīžu un konsultāciju centra Skalbes vadītāja; AMANDA MILLERE, organizācijas Labdarības lapa dibinātāja un vadītāja;
LĀSMA KOKOREVIČA, Ieslodzījumu vietu pārvaldes Centrālā aparāta Resocializācijas daļas vecākā inspektore, leitnante.
Palīdzēt, iegūt zināšanas
Latvijas Sarkanais Krusts, Pasaules Dabas fonds, Latvijas Samariešu apvienība ir tikai niecīga daļiņa plašajā organizāciju saimē, kas aicina iesaistīties brīvprātīgo darbā. Tikpat labi varētu izcelt citus – biedrību Papardes zieds, fondu Nāc līdzās vai jaunpienācējus, kas pastāv vēl tikai dažus gadus: labdarības organizāciju Hospiss LV, biedrību Tavi draugi un citus. Uzrunājot brīvprātīgos, šīs organizācijas aicina padarīt šo pasauli labāku, palīdzēt, sagādāt prieku tiem, kuri nonākuši grūtībās, ziedot savas prasmes, zināšanas, bet galvenais – laiku, pretī solot iegūt jaunu pieredzi, zināšanas un plašu kontaktu loku, arī atklāt daudz jauna par sevi pašu un sabiedrību.
«Līdzcietība un atvērta sirds, nespēja palikt vienaldzīgam un vēlme palīdzēt – tie ir biežākie iemesli, kādēļ cilvēki iesaistās brīvprātīgo darbā,»
uzsver organizācijas Labdarības lapa dibinātāja un vadītāja Amanda Millere, kura, pati vēlēdamās palīdzēt ģimenēm, savulaik izveidoja lapu Facebook. Tolaik Amandai neesot bijis tālejošu mērķi, taču, pieaugot sekotāju atsaucībai un palielinoties iespējām palīdzēt arvien lielākam skaitam ģimeņu, tika dibināta biedrība, kas desmit gadu laikā piesaistījusi vairāk nekā divsimt brīvprātīgo. «Iesaistīties brīvprātīgo darbā, manuprāt, cilvēkus motivē arī vērtības un pārliecība – tas bija ļoti pamanāms Ukrainas kara sākumā. Motivē arī vēlme atdarīt ar labu. Esam ievērojuši, ka ģimenes, kurām esam palīdzējuši grūtā brīdī, kad tiek uz kājām, mēdz nākt mums palīgos un pat paliek pie mums ilgus gadus. Ir arī sociālās piederības aspekts – vēlme būt piederīgam kādai kopienai,» uzskata Amanda. Arī Krīžu un konsultāciju centra Skalbes vadītāja Anda Švinka, kura ikdienā vada apmācību grupas brīvprātīgajiem, kā galveno motivatoru min vēlmi palīdzēt, arī – iegūt zināšanas un atklāt sevī kaut ko jaunu. «Strādājot pie krīzes tālruņa, nekad nezini, kas tev piezvanīs, kādas problēmas atklāsies un kā šī saruna izvērtīsies,» atklāj Anda, piebilstot, ka šajā darbā var iegūt sajūtu par to, kā cilvēkiem Latvijā klājas.
Ik gadu godina brīvprātīgos
«Vērtība ir tikai tai dzīvei, kas dzīvota citu labā,» šie Alberta Einšteina vārdi lasāmi Facebook lapā brivpratigie.lv. Portāls brivpratigie.lv savulaik tika izveidots ar mērķi attīstīt brīvprātīgā darba iespējas Latvijā, nodrošināt un koordinēt informācijas apmaiņu starp cilvēkiem, kuri vēlas veikt brīvprātīgo darbu, un šā darba organizētājiem. Ints Teterovskis, Nodarbinātības valsts aģentūras projekta brivpratigie.lv vadītājs, ir idejas autors ikgadējai brīvprātīgo darba veicēju un organizētāju godināšanai. Šogad 8. decembrī brīvprātīgo godināšana Gada brīvprātīgais 2024 notika jau vienpadsmito reizi. Tradīcija pateikt paldies brīvprātīgajā darbā iesaistītajiem Intam radusies 2014. gadā, kad projektā Rīga – Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2014 viņš bija atbildīgs par brīvprātīgo koordinēšanu: «Toreiz pieteicās četri tūkstoši brīvprātīgo, un trīs tūkstoši no viņiem projektā iesaistījās aktīvi.
Aprēķinājām brīvprātīgo ieguldījumu – ja par darbu, ko viņi paveica, būtu bijis jāmaksā, tie būtu aptuveni desmit miljoni eiro, tātad brīvprātīgā darba nozīme ir milzīga!
Kā pateicību toreiz sarīkojām vērienīgu pasākumu ar koncertu, cienastiem un godināšanu, un kopš 2016. gada, kad spēkā stājās Brīvprātīgā darba likums, godināšanu organizē Nodarbinātības valsts aģentūra kopā ar sadarbības partneriem.» Šogad goda zīmes saņēmuši seši brīvprātīgā darba veicēji, kurus izvēlējās žūrija astoņu cilvēku sastāvā. Starp viņiem ir arī Austra Sipeniece, kura vada pensionāru biedrību Jaunpils, kas kļuvusi par būtisku sabiedriskās dzīves centru, Mudīte Paegle, hroniski slimo bērnu draugu biedrības Sūrābele vadītāja, kura ir arī ilggadēja radio žurnāliste un brīvprātīgi veic Latvijas Radio arodbiedrības priekšsēdētājas pienākumus, kā arī Gunita Mežniece, kura pirms gada iesaistījās Hospiss LV labdarības projektā Svētku galds un jau vairāk nekā septiņdesmit reižu apciemojusi smagi slimus pacientus paliatīvās aprūpes nodaļās. Viņa darbojas arī citās labdarības organizācijās, auklējot bērnus ar invaliditāti, ļaujot viņu mammām kaut brīdi laiku veltīt sev. Šo sarakstu varētu turpināt. Kā atzīst paši brīvprātīgie, viņi ir atraduši jēgu, kāpēc dzīvot, ieguvuši gandarījumu, kādu nevar sniegt neviens algots darbs vai bizness.
Cik daudz brīvprātīgo ir Latvijā?
Pēc Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta vecākās ekspertes Anetes Gaiķes sniegtās informācijas, vidēji pasaulē katrs piektais iedzīvotājs jeb 20 % lielākā vai mazākā mērā ir veikuši vai veic brīvprātīgo darbu. Pēc Caf World Giving Index. Ten years of giving trends datiem (cafonline.org), iesaiste brīvprātīgo darbā Latvijā varētu būt 10 %, bet EUROSTAT dati liecina, ka 2022. gadā brīvprātīgo darbā bija iesaistījušies 6,2 % cilvēku. Ints Teterovskis gan cer, ka šis procents ir lielāks – līdz pat 20 %: «Nevaldības organizācijām ikgada pārskatos nav elektroniskās ailītes, kur ierakstīt brīvprātīgo skaitu, nostrādāto stundu skaitu, tas jādara manuāli, līdz ar to bieži vien brīvprātīgā darba organizatori atzīst, ka ne vienmēr visu uzkaita – neesot pārliecības, ka šos datus kāds apkopos. Tomēr viņš atzīst, ka brīvprātīgo iesaistes ziņā pasaules līmenī neesam starp vadošajiem:
«Kanādā, piemēram, līdz pat 85 % iedzīvotāju veic brīvprātīgo darbu vairāk nekā 50 stundu gadā.
Mēs, protams, ar šādu statistiku nevaram lepoties. Latvijā brīvprātīgo darbā izteikti dominē sociālā joma, un pandēmijas laikā cilvēku radošums, piedāvājot pakalpojumus šajā jomā, tikai pieauga. Arī ļoti traģiskā situācija Ukrainā ir ļoti veicinājusi brīvprātīgo iesaisti, un 80 % no šāgada pieteikumiem nominācijai Gada brīvprātīgais 2024 bija saistīti tieši ar sociālo jomu. Aktīvs brīvprātīgo darbs, protams, notiek arī sporta, kultūras un izglītības jomās, taču visbiežāk tas nav tik regulārs, jo brīvprātīgie iesaistās konkrētos pasākumos.»
Sievietes – joprojām aktīvākas
Visi aptaujātie uzsver, ka visaktīvāk brīvprātīgo darbā iesaistās tieši sievietes. Ints Teterovskis savulaik Rīga 2014 ietvaros veicis aptauju – no tūkstoš respondentiem 80 % bijušas sievietes. «Šobrīd, ņemot vērā karu Ukrainā, brīvprātīgo skaits vīriešu vidū noteikti ir audzis, turklāt tam ir tendence vēl vairāk pieaugt, taču tie ir tikai mani novērojumi, ne pētījumu rezultāti,» saka Ints. Viņš priecājas, ka pieaug arī brīvprātīgo skaits to cilvēku vidū, kas ir aktīvākajā darbaspējīgā vecumā (30–50 gadu). Arī Krīžu un konsultāciju centrā Skalbes 95 % brīvprātīgo ir sievietes. «Tas parādās arī pētījumos, un tas nav nedz stereotipiski, nedz stigmatiski, bet sievietēm ir nedaudz lielāka interese par emocionālo pasauli, viņas ir vērstas uz runāšanu,» norāda Anda Švinka. Interesanti, ka arī ieslodzījuma vietās, kur šobrīd noslēgti 53 brīvprātīgā darba līgumi, no visiem brīvprātīgajiem četrdesmit ir sievietes, bet 13 – vīrieši. Vidējais vecums – 41. Ieslodzījuma vietu pārvaldes Centrālā aparāta Resocializācijas daļas vecākā inspektore leitnante Lāsma Kokoreviča atzīst, ka pēdējos gados brīvprātīgo apjoms ieslodzījuma vietās ir audzis. Paredzams, ka pēc apmācībām novembrī, kur piedalījās ap piecdesmit brīvprātīgo, parakstīto līgumu skaits pieaugs: «Izveidota pieteikšanās sistēma, atlases un intervēšanas procedūra, divu dienu apmācības saturs, izstrādāts līgums, veikta iepirkuma procedūra brīvprātīgo apdrošināšanai, piešķirti finanšu līdzekļi no Ieslodzījuma vietu pārvaldes budžeta brīvprātīgā kompensācijām – ceļa izdevumiem, pusdienu naudai, dažreiz arī nakšņošanai, ja tas nepieciešams. Brīvprātīgais darbs ir ļoti dažāds – tās var būt lekcijas, sporta vai mākslas nodarbības, valodu apguve, galda spēles un citas aktivitātes.»
No izaicinājumiem līdz priekam
«Ir lieliski, ka beidzot arī skolās ir iespējas praktizēt brīvprātību, jo mācību programmā tā ir iekļauta kā svarīga sastāvdaļa,» uzskata Ints Teterovskis. Un piebilst, ka arī viņš pats vienmēr bijis iesaistīts brīvprātīgajā darbā – viņš brīvprātīgi strādā par valdes priekšsēdētāju Dziesmu svētku biedrībā, kopā ar mūzikas un mākslas attīstības fondu Balsis regulāri organizē sociālus un muzikālus projektus un jau divarpus gadu ar domubiedriem atjauno Īles luterāņu baznīcu: «Tā man ir ikdiena no bērnības, kad mani mācīja būt darbīgam un noderīgam. Esmu priecīgs, ka man ir tāda vēlme – palīdzēt. Manuprāt, brīvprātība ir saturīga laika pavadīšana sabiedrības labā. Protams, vajadzīgs brīvs laiks, bet redzu, ka cilvēki laiku atrod, daudzi pat paņem bezalgas atvaļinājumu savā algotajā darbā, jo brīvprātīgais darbs šķiet ļoti svarīgs.»
Atrast laiku brīvprātīgo darbā nav vienīgais izaicinājums – cilvēks arī var piedzīvot lielu nogurumu un pat izdegšanu.
Taču brīvprātīgā darba organizētāji cenšas to nepieļaut. «Mācību laikā uzsveram nepieciešamību parūpēties arī par sevi, organizējam darbu tā, lai mazinātu izdegšanas risku,» stāsta Anda Švinka. «Pie mums šobrīd strādā ap sešdesmit brīvprātīgo. Katru gadu izskolojam ap piecdesmit brīvprātīgo, un 80–90 % mūsu kolektīvā ir cilvēki, kuri šeit sākuši strādāt kā brīvprātīgie un ar laiku kļuvuši par darbiniekiem. Arī es uz Skalbēm savulaik atnācu kā brīvprātīgā, sāku strādāt par tālruņa konsultanti, tad kļuvu par konsultantu koordinatori, un laika gaitā man tika uzticēti arvien lielāki pienākumi. Jo vairāk man izdevās cilvēkiem palīdzēt, jo vairāk gribēju palīdzēt, un beigās es izdegu.» Taču pēc četru gadu pauzes Anda bija gatava atgriezties, lai uzņemtos projektu, un tagad ir centra vadītāja: «Joprojām uzskatu, ka tas ir fantastiski – būt par brīvprātīgo! Es to mācu arī saviem bērniem un atkārtoju jaunajiem kolēģiem. Manuprāt, ir svarīgi no paaudzes paaudzē mācīt, ka brīvprātīgais darbs – tas ir labi un uz tā ir balstīta sabiedrība. Ja bērni redz, ka vecāki to dara, tad viņi, visticamāk, arī iesaistīsies. Jo mēs katrs varam būt vēstnesis, kas pasauli dara labāku.»
Mana pieredze
Esmu bijusi tuvu izdegšanai
AMANDA MILLERE, biedrības Labdarības lapa dibinātāja:
«Pie mums strādā brīvprātīgie, kuri ir tiešā kontaktā ar ģimenēm, – viņi izskata vajadzības, palīdz risināt problēmas. Daudzi brīvprātīgo strādā noliktavā – pieņem un šķiro mantas, izsniedz tās ģimenēm. Ir brīvprātīgie, kuri iesaistās atsevišķos projektos, piemēram, Ziemassvētku pasākumos, aizved mantas ģimenēm uz kādu reģionu. Ir cilvēki, kuri brīvprātīgo darbu dara ilgstoši, un daži ir kopā ar mums kopš pirmsākumiem. Biežākais iemesls, kāpēc cilvēki pārtrauc brīvprātīgo darbu, ir laika trūkums. Ir periodi, kad cilvēkam ir vairāk laika, un cilvēks tad arī to labprāt ziedo labdarībai, bet pēc kāda laika apstākļi mainās. Tāpat jāņem vērā arī finansiālais aspekts – brīvprātīgo darbā atalgojumu nesaņem, un, iespējams, ne visi to var savienot ar nepieciešamību nopelnīt iztiku. Var būt arī nogurums, izdegšana – reizēm pat fiziski nav tik grūti kā emocionāli. Reizēm liela nozīme ir atzinības trūkumam vai sajūtai, ka netiec novērtēts. Arī man pašai gājis visādi – nenoliegšu, vairākas reizes esmu bijusi tuvu vēlmei beigt to darīt. Bet vienmēr kāda no komandas biedrēm, ar kurām gadiem strādājam kopā, pasaka: nekā nebija, mēs turpināsim, jo cilvēkiem palīdzība ir nepieciešama! Brīžos, kad izdegu, man atļauj paņemt brīvu laiku, atpūsties, un tad jau atkal atgriežos ar citu sparu.»
Vēlos atgādināt par cilvēcību
BAIBA OZOLA, kopš vasaras strādā par brīvprātīgo Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā:
«Ideja par brīvprātīgo darbu man radās pēc tam, kad notika nelaimes gadījums ar manu tēti, – viņš bija tikai vienu soli no pilnīgas paralīzes. Pateicoties izcilajiem ārstiem, viss beidzās labi, taču manī palika sajūta, ka veselības aprūpes sistēmā pietrūkst cilvēcības un organizētības. Tēta nelaime bija mans dzinējspēks rīkoties un nepalikt malā, jo mēs nekad nezinām, cik daudz kādam var nozīmēt mūsu palīdzība. Arī kā mamma esmu piedzīvojusi apjukumu un nedrošību, kas rodas, nokļūstot slimnīcā. Tajā brīdī cilvēks ir viegli ievainojams, un pat mazs atbalsts var nozīmēt ļoti daudz gan pacientam, gan viņa tuviniekiem, sniegt mieru un pārliecību, ka viss būs kārtībā. Sapratu, ka pārmaiņas jāsāk ar sevi, nevis jāgaida no citiem un jāliek viņiem mainīties. Iedvesmu guvu no televīzijas sižeta par brīvprātīgajiem, un šis darbs man dod sajūtu, ka esmu daļa no kaut kā gaiša un laba. Es nemudinu visus iesaistīties brīvprātīgajā darbā, drīzāk vēlos atgādināt vienkārši būt cilvēcīgiem, nepazust ikdienas steigā.»
Brīvprātīgais darbs pārvērtās par darbavietu
LOVISAI ĶERUBINEI ir 23 gadi. Viņa ir dzimusi un augusi Daugavpilī, tagad dzīvo un strādā Līvānos. Viņa pati ir ļoti aktīva brīvprātīgo darbā un iedvesmo arī savus vienaudžus tam pievērsties, saņēmusi goda zīmi Gada brīvprātīgais 2023:
«Brīvprātīgo darbu sāku veikt pagājuša gada sākumā, kad pieteicos palīdzēt biedrības Cita Daugavpils pasākumā, pēc tam arī noslēdzu brīvprātīgā darba līgumu ar šo biedrību un sāku strādāt regulāri. Drīz iepazinos ar cilvēkiem no Multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centra Kvartāls un arvien biežāk sāku viesoties Līvānos, man patika gan šī vide, gan jaunieši, kas tur darbojās, braucu veikt brīvprātīgo darbu dažādos viņu rīkotajos pasākumos un aktivitātēs. Palīdzēju dekorēt un iekārtot, sakārtot visu pēc pasākumiem. Vadīju arī strītbola turnīru. Kad tika izsludināta vakance darbinieka vietai, pieteicos, izturēju atlasi un nu esmu jaunatnes darbiniece. Var teikt, ka mans brīvprātīgais darbs pārvērtās par manu darbavietu. Paralēli turpinu darboties biedrībā Cita Daugavpils, bet lielākā sirdslieta un izaicinājums man šobrīd ir biedrības Dr. Klauns medicīnas klaunādes programmas apguve. Brīvprātīgais darbs, manuprāt, ir ne tikai par palīdzēšanu kādai organizācijai vai pasākumu rīkotājiem, brīvprātīgais darbs ir par sevis attīstību, jaunu prasmju un zināšanu apguvi. Tas nozīmē arī veidot izpratni par savām stiprajām vai ne tik stiprajām pusēm. Tā ir iespēja izmēģināt un apgūt vēl nezināmo un pilnveidot jau zināmo, satikt daudzus dažādus cilvēkus, apgūt darba tirgū ļoti novērtētas prasmes – atbildību, laika plānošanu, spēju strādāt komandā, komunikācijas spējas un daudz ko citu. Bet – galvenais – brīvprātīgais darbs ir par cilvēcību un empātiju, kas ir katrā no mums.»
Brīvprātīgais darbs Latvijā
- Lai veicinātu brīvprātīgā darbu Latvijā, kopš 2015. gada 18. jūnija ir pieņemts Brīvprātīgā darba likums, kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī.
- Diezgan nesen – 2024. gada 20. jūnijā – pieņemts likums Grozījumi Brīvprātīgā darba likumā, kas stājās spēkā 2024. gada 18. jūlijā, nosakot, ka par brīvprātīgā darba politikas izstrādi turpmāk ir atbildīga Labklājības ministrija. Līdz šim nebija noteikta vadošā institūcija brīvprātīgā darba politikas izstrādē. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūra turpmāk sniedz konsultatīvu un informatīvu atbalstu visām iesaistītajaām pusēm.
- Kopš 2024. gada 21. oktobra ir apstiprināta Brīvprātīgā darba konsultatīvā padome, kuras uzdevumi ir noteikt ikgadējos stratēģiskos darbības virzienus brīvprātīgā darba jomā, koordinēt pušu sadarbību, izstrādāt priekšlikumus brīvprātīgā darba politikas attīstībai. Šī gada 14. novembrī notika pirmā padomes sēde.
- Profesiju klasifikatorā kopš 2024. gada augusta ir iekļauta jauna profesija – brīvprātīgā darba koordinators.
(Pēc Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta vecākās ekspertes Anetes Gaiķes sniegtās informācijas.)
Ja vēlies kļūt par brīvprātīgo
Kur meklēt informāciju
- Facebook slēgtajā grupā Brīvprātīgie+. Sagaidot apstiprinājumu, var nokļūt 1400 cilvēku kopienā, kurā tās dalībnieki aktīvi dalās ar informāciju par pasākumiem, kuros nepieciešama brīvprātīgo iesaiste.
- Portālā brivpratigie.lv. Te ir reģistrējušies 1000 brīvprātīgo. Šobrīd gan piedāvājumu ir samērā maz.
- Latvijas Universitātes Karjeras centra mājaslapā karjera.lu.lv pieejami dažādi brīvprātīgā darba piedāvājumi.
- Mājaslapā ievp.gov.lv/lv/brivpratigais-darbs. Te var atrast ziņas par iespējām brīvprātīgi darboties ieslodzījuma vietās.
PADOMS
Iesaka Ints Teterovskis:
«Lai saprastu, ko nozīmē brīvprātīgo darbs, var pamēģināt to darīt īstermiņā, piemēram, kļūt par brīvprātīgo kādā festivālā, koncertā, konferencē, sporta sacensībās vai kādā citā pasākumā. Tā ir arī iespēja iepazīties ar citiem brīvprātīgajiem.
No cik gadu vecuma?
* Par brīvprātīgo var kļūt jebkurš cilvēks, kas sasniedzis 13 gadu vecumu.
* Pusaudži no 13 līdz 16 gadu vecumam ir tiesīgi veikt brīvprātīgo darbu tikai tad, ja viņu likumiskais pārstāvis devis rakstveida piekrišanu.
* Daudzviet, piemēram, Ieslodzījuma vietu pārvaldē un Krīžu un konsultāciju centrā Skalbes par brīvprātīgo var kļūt tikai pilngadīga persona.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par diskusiju un problēmrakstu cikla «Sievietes izaicinājumi» saturu atbild Žurnāls Santa.
