Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Šodienas tikšanās rezultāti ir pietiekami, lai notiktu tikšanās līderu līmenī,» sacīja Arahamija.
Maskava vēl pirmdien noraidīja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Krievijas prezidenta Vladimira Putina iespējamo tikšanos kā «nelietderīgu».
Ukrainas un Krievijas delegācijas otrdien Turcijā notikušajās sarunās vienojušās jautājumu par Krimu un Donbasu izskatīt atsevišķi.
Krievijas pārstāvis sarunās Stambulā Vladimirs Medinskis Krievijas un Ukrainas sarunas nodēvēja par konstruktīvām. Ukrainas prezidenta birojs pavēstīja, ka nākamā sarunu kārta var notikt jau šovakar.
Medinskis sacīja, ka Krievija izskatīs Ukrainas priekšlikumus, par tiem tiks ziņots Putinam. Viņš norādīja, ka Putina un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās iespējama vienlaicīgi ar Krievijas un Ukrainas līguma parafēšanu Ārlietu ministriju līmenī.
Puses vienojušās atsevišķi apspriest Krimas un Donbasa jautājumus. Ukrainas puse ierosinājusi sarunas par Krimas un Sevastopoles statusu turpināt 15 gadus, puses atsakās izmantot bruņotas metodes šī jautājuma risināšanai.
Tāpat jautājums par Donbasa «republiku» statusu un likteni izcelts atsevišķi, to abu valstu prezidenti var pārrunāt personīgā tikšanās reizē.
Ukraina ir gatava piekrist ārpusbloka valsts statusam, ja ir skaidras un stingras garantijas no vairākām valstīm, kas ir jānostiprina dokumentāli.
Tas faktiski paredz, ka Ukrainas teritorijā netiks izvietotas ārvalstu militārās bāzes un militārie kontingenti. Ukraina apņemas nestāties nekādās militāri politiskās aliansēs. Starptautiskās militārās mācības Ukrainas teritorijā var rīkot tikai ar galvotājvalstu piekrišanu.
Ukrainas delegācijas loceklis, partijas «Sluha narodu» Ukrainas parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Davids Arahamija atklājis Ukrainas nosacījumus drošības garantijām, kā arī valstis, kuras var darboties kā garanti.
Ukraina iesniegusi Krievijai savus priekšlikumus par Drošības garantiju līgumu Ukrainai, kas ļauj izbeigt karu. Tam vajadzētu būt starptautiskam līgumam, kuru parakstīs visi drošības garanti, uzskata Ukrainas delegācija.
Pēc Ukrainas delegācijas domām, par galvotājiem varētu kļūt Lielbritānija, Ķīna, ASV, Turcija, Francija, Kanāda, Itālija, Polija un Izraēla. Dažas valstis jau ir devušas iepriekšēju piekrišanu.
Līgumā būtu arī jāparedz efektīvs mehānisms galvotājvalstu mijiedarbībai. Faktiski tas var līdzināties NATO līguma 5. pantam – ja pret Ukrainu sākas karš, agresija vai specoperācija, tad galvotājvalstis trīs dienas konsultējas, un pēc tam tām ir juridisks pienākums sniegt palīdzību Ukrainai.
«Šis priekšlikums netika pieņemts, mēs to nododam Krievijas pusei. Gaidīsim viņu atbildi,» sacīja Arahamija.
