Elektromobiļiem dinamikas netrūkst
Kā praksē pierādījuši daudzi piemēri, elektroauto ir ātri un ieskrienas straujāk nekā līdzvērtīgi iekšdedzes spēkrati. Tas saistīts ar elektromotora spēju momentāni nodrošināt maksimālo griezes momentu. Piemēram, populārais krosovers «Hyundai Tucson», aprīkots ar hibrīda dzinēju, 100 km/h sasniedz 8 sekundēs, bet viena motora «Ioniq 5» tam nepieciešamas 7,3 sekundes. Lielais, ar plašu, ietilpīgu salonu apveltītais un nebūt ne vieglais «Ioniq 5» ar diviem motoriem un visu riteņu piedziņu 100 km/h sasniedz 5,1 sekundē – ātrāk nekā entuziastu augstu vērtētais karstais hečbeks «i30 N».
Elektromobiļiem pieder arī dažādi paātrinājuma rekordi. «Tesla Model S Plaid» ar saviem 1020 zirgspēkiem taisnā līnijā pārspēs jebkuru superkāru. Līdz 100 km/h tas ieskrienas aptuveni 2 sekundēs, bet līdz 160 km/h – 4,3 sekundēs. «Porsche Taycan» ir tikai nieka tiesu lēnāks taisnē, taču trasē var pārspēt gan Ferrari, gan Lamborghini. Starp citu, tam pieder ātrākā sērijveida elektroauto tituls leģendārajā Nirburgringas trasē.
«Elektromobiļi patiešām var būt ļoti ātri. Ja neskaita iespējamās klapatas ar nobraukuma rezervi un uzlādi, tiem gandrīz nav trūkumu. Elektriskais motors attīsta lielu un momentānu griezes momentu, un tiem lielākoties nav nepieciešama pārnesumkārba. Tā kā akumulators ir iebūvēts grīdā starp priekšējo un aizmugurējo asi, tiem ir zems smaguma centrs, un tas ir koncentrēts vidū. Vienīgais trūkums varētu būt lielais svars, bet, kā redzam praksē, to var kompensēt ar modernu balstiekārtu,» skaidro žurnāla KLUBS auto apskatnieks un Latvijas Gada auto žūrijas tiesnesis Toms Timoško.
Elektroauto īpašās spējas apliecina daudzi modeļi, un ražotāji ļoti pūlas, lai braukšana ar tiem dotu īstu prieku. Piemēram, jaunā «Hyundai Ioniq 5 N» motori attīsta 650 ZS jaudu, un tas spēj 100 km/h sasniegt 3,4 sekundēs, turklāt šim modelim ir īpašs drifta režīms.
Ātrums nav vienīgais sportiskuma mērs
Toms Timoško ir izmēģinājis daudzus straujus braucamos un zina, ka cilvēki sportiskumu uztver dažādi. Vienai daļai tas saistās ar zibenīgu spurtu taisnā gabalā, tāpēc viņiem varētu patikt elektroauto. Benzīngalvas jeb entuziasti par visu augstāk vērtē labu vadāmību. Tā ir cieši saistīta ar auto svaru, un te elektriskajiem modeļiem pagaidām ir problēma, proti – akumulatoru svars.
«Tāpat, lai cik savādi tas izklausītos, sportiskam elektromobilim ļoti vajag skaņu. To vajag gan trasē, gan veiklības braucienos, gan sportiskā rīta skrējienā nedēļas nogalē. Sēžoties pie stūres, cilvēki vēlas sasmelties pozitīvas emocijas un atbrīvoties no negatīvajām. Braukšana ir emocionāls process, un ir zinātniski pierādīts, ka skaņa rada fizioloģisku baudu,» stāsta Toms.
«Turklāt automobilim ir nepieciešamas kaut kas, kas padara to īpašu – savs raksturs. Vadītājam ir jāizprot auto, jāsaprot, kā tas strādā – jaudas un griezes momenta līknes, pārnesumu attiecības, stūres mehānisma reakcijas utt. Tas viss kopā veido intriģējošu mīklu, kuras atrisināšana entuziastam sagādā pašu lielāko gandarījumu. Ja automobilis, iekšdedzes vai elektriskais, ir pārāk noslīpēts, perfekts, tas kļūst par pārvietošanās līdzekli.»
Ražotāji vadītāju emocijas cenšas bagātināt ar dažādām skaņām, ko atbilstoši braukšanas situācijai atskaņo audio sistēma. Lai uzsvērtu elektromobiļu futūristisko raksturu, dizaineri nereti izmanto trokšņus, kas mums saistās ar kosmosa kuģiem no zinātniskās fantastikas filmām. Piemēram, jaunajai BMW M sērijai skaņu celiņu rakstījis slavenais komponists Hanss Cimmers.
Viss baudījuma vārdā
«Hyundai», kurš, uzsākot N sērijas izstrādi, nolīga kādreizējo BMW M nodaļas šefu Albertu Bīrmanu, sava pirmā sporta elektromobiļa Ioniq 5 N skaņas dizainā izmantojis nedaudz atšķirīgu filozofiju. Arī šis modelis izmanto salona skaļruņus, taču repertuārs neaprobežojas ar futūristiskām kosmosa kuģa notīm, un šis auto spēj imitēt iekšdedzes dzinēja rūkoņu.
«N Active Sound+» sistēma ir saskaņota ar N e-Shift tehnoloģiju, kas imitē 8 pakāpju divsajūgu pārnesumkārbu. N e-Shift uz mirkli pārtrauc padot riteņiem jaudu, radot sajūtu, it kā nostrādātu sajūgs, un vadītājs izjūt reālistisku fizisku impulsu.
Ja vadītājs nepārslēdz pārnesumus, elektroauto atduras pret virtuālu ierobežotāju, kas nostrādā pie nosacītiem 8000 apgriezieniem, un vairs nepaātrinās – gluži kā šādā situācijā reaģētu iekšdedzes auto. Šim elektromobilim ir nepieciešama aktīva braukšana. Lai to padarītu vēl aizraujošāku, «N Torque Distribution» sistēma var pārdalīt griezes momentu starp asīm, ļaujot videi draudzīgajam superhečbekam braukt dziļā sānslīdē un driftēt.
Sākotnējā sajūsma, braucot pa trasi ar parastu elektromobili, pēc pāris apļiem pagaist. Lai tas nenotiktu, uzmanību jāpievērš ne tikai ātrumam, bet arī dinamikai un jo īpaši vadāmībai. Tas ir vienīgais, kas mudinās entuziastus atgriezties trasē. Šeit īpaši izdevīga ir «Hyundai» izmantotā 800 voltu sistēma.
«Vairumam citu elektromobiļu ir 400 voltu sistēma. Divkāršojot spriegumu, mēs divkārt samazinājām strāvu. Tas nozīmē, ka esam arī par ceturtdaļu samazinājuši izdalītā siltuma daudzumu, turklāt ievērojami uzlabota dzesēšana,» prezentācijas laikā entuziastu auto guru Alberts Bīrmans lika saprast, kā pēc dažiem enerģiskiem apļiem trasē «Hyundai Ioniq 5 N» nebiedēs ar pārkaršanas indikatoru panelī un nebūs jātaisa pauze, lai tas atdzistu.
Akumulators ar 80 kWh izmantojamo ietilpību normālos apstākļos ļaus elektromobilim nobraukt vairāk nekā 350 km, bet, protams, agresīvi braucot trasē, attālums saruks.
«Ātrums pats par sevi nav izšķirošais elements. Ja jūs brauktu ar 150 vai 200 km/h pa ātrgaitas ceļu Vācijā, jūs drīz pamanītu, ka esat vien parasts satiksmes dalībnieks. Jā, ātrums paaugstina pulsu, jo ir būtisks riska faktors, taču īstās emocijas rodas tieši no iesaistīšanās vadīšanā,» skaidro Toms Timoško.
Pirmie elektroauto uzrunāja tehnofilus, taču īsti braukšanas entuziasti ilgojas pēc kā vairāk nekā tikai brutāla uzrāviena. Ražotāji, kuru uzdevums ir radīt ilgtspējīgu transportu, to saprot, un Hyundai piemēram pakāpeniski seko arī citi ražotāji, to skaitā Abarth, kura karstais hečbeks imitēs iekšdedzes dzinēja dziesmu.