Bijušais latviešu motokrosa braucējs Kristers Serģis ir šī sporta veida cienītāju autoritāte jau vairākus gadu desmitus. Piecas reizes Kristers izcīnījis Pasaules čempiona titulu blakusvāģu motokrosā tandēmā ar Arti Rasmani, un par Latvijas vārda nešanu pasaulē saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni.
Motokross Kristeram ir asinīs, jo arī viņa tēvs Jānis Serģis nodarbojās ar šo sporta veidu un bija dēla pirmais treneris. Startēt motokrosa sacensībās Kristers sāka 15 gadu vecumā, lai gan oficiāli bija atļauts piedalīties tikai no 18 gadiem. Tēvs vienojās ar Motosporta federāciju, un jaunajam sportistam tomēr izsniedza speciālu atļauju. Kristers jau agrā bērnībā sev bija devis solījumu, ka kļūs par pasaules čempionu motokrosā. Taču nevienam to neteica. Pat tēvam ne. 1997. gadā Serģis un Rasmanis Osā izcīnīja pirmo pasaules čempionu titulu, un tā bija īsta sensācija. Divi motosporta amatieri no Latvijas, atstāja aiz sevis pasaules elites braucējus. Viņi vienā mirklī kļuva slaveni.
Kad pēc uzvaras atgriezās Latvijā, Serģi un Rasmani sagaidīja kā varoņus.
Taču kā savulaik atzina Kristers – vienmēr papildus sportam strādājis kādu darbu, jo nopelnīt ģimenes iztikšanai ar šiem panākumiem nevarēja.
Pēc sportiskās karjeras beigām Serģis sāka nodarboties ar motociklu tirdzniecību un uzņēmās saimniekot Ķeguma trasē «Zelta zirgs». Serģis turpina būt arī sportā, jo viņš ir talantīgā Paula Jonasa menedžeris.
Jonass ir slavenākais Latvijas solobraucējs – pirmais latviešu motosportists, kurš var lepoties ar pasaules čempiona titulu motokrosā MX2 klasē. Serģis neslēpj – lai gan jau vairāk nekā 10 gadus nav kāpis uz sacīkšu motocikla, vērojot Jonasa startus, viņš atkal ķer adrenalīnu. Lai nezaudētu sportisko formu, Serģis brīvajā laikā aizraujas ar hokeja spēlēšanu.
Atceroties laikus, kas abi ar Rasmani bija slavas zenītā, pirms pāris gadiem Serģis izdevumam «SestDiena» sacīja – viņu panākumu atslēga bija pilnīga atdošanās sportam.
«Nekad nesvinējām uzvaras.
Šampanietis vai tamlīdzīga pieeja mums vispār neeksistēja,» pauda Kristers. Viņš nenožēlojot nevienu dzīves sekundi, kas ziedota motosportam.