Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Remontdarbu veidus lielā mērā nosaka pieejamā finansējuma struktūra. Lielākā daļa finansējuma, kas šogad piešķirts valsts autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, nāk no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem, tāpēc šīs investīcijas ir jāveic līdz gada beigām. Līdz ar to lielākoties par šiem līdzekļiem tiks atjaunots segums uz reģionālajiem autoceļiem, kur to pieļauj tehniskais stāvoklis, proti, posmi ir apmierinošā vai sliktā stāvokli un tos ir iespējams uzlabot, nevis veicot pārbūvi, bet gan atjaunojot segumu.
Finansējums
Kopumā valsts autoceļu remontdarbiem, uzturēšanai un projektēšanai šogad pieejami 325 miljoni eiro. No tiem 159 miljoni eiro nāk no valsts pamatbudžeta, tajos iekļauts arī finansējums valsts autoceļu uzturēšanai ziemā un vasarā. Pērn 8. decembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu atļaut uzsākt iepirkuma procedūras par finansējumu, kas nepārsniedz 100 miljonus eiro, projektu realizācijai līdz 2021. gada beigām.
Vēl 55 miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem valdība lēma piešķirt 18. martā, šis finansējums paredzēts reģionālo un vietējo autoceļu remontdarbiem Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ietvaros. Savukārt 11 miljonu eiro finansējumu plānots piesaistīt kā līdzfinansējumu no Eiropas Savienības (ES) fondiem. Kopumā kapitālieguldījumi valsts autoceļu tīklā šogad plānoti 238 miljonu eiro apmērā.
“Šogad finansējums, kas būs pieejams ieguldījumiem valsts autoceļos, ir līdzvērtīgs pērnā gada budžetam, pat nedaudz lielāks. Tas nozīmē, ka arī šogad autovadītāji daudzviet sastapsies ar satiksmes ierobežojumiem remontdarbu dēļ, – īpaši uz reģionālajiem autoceļiem,” stāsta VSIA Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
“Liela daļa finansējuma arī šogad ir jāiegulda līdz gada beigām, tas nozīmē saspringtu laika grafiku un ierobežotu izvēli tehnoloģiju ziņā. Par daļu no līdzekļiem lēmums tika pieņemts pirms nedēļas, bet jau pēc mēneša uzsāksies aktīva ceļu būvdarbu sezona. Laika grafiks ierobežo tehnoloģiju izvēli, mums jāpaspēj ar iepirkumiem un resursu mobilizāciju, lai veiksmīgi tiktu galā ar šo atbildīgo uzdevumu – jēgpilni un lietderīgi ieguldīt piešķirtos līdzekļus. Uz šo rezultātu mēs intensīvi strādājam,” norāda Lange.
Būvdarbi
Valsts autoceļu pārbūve šogad plānota uz 130 kilometriem, asfaltbetona seguma atjaunošana – uz 691 kilometriem, grants seguma divkārtu apstrāde – uz 166 kilometriem, asfaltbetona vienkārtas virsmas apstrāde – uz 71 kilometra, grants seguma atjaunošana – uz 45 kilometriem, tiks arī izbūvēts kilometru garš jauna grants autoceļa posms.
Saistībā ar to, ka daudzos reģionālo autoceļu posmos, kur pērn ir veikta virsmas apstrāde, ir konstatēti defekti, būvniekiem būs jāveic šo defektu labošana. Savukārt līdz defektu novēršanai atdalījušās šķembas tiek regulāri slaucītas. Defektu labošanas darbi būs visai apjomīgi, jo nepilnības ir konstatētas trešdaļā no 82 objektiem, kur pērn šie darbi ir veikti.
Darbi šogad plānoti arī uz 26 valsts tiltiem, tiks remontēts arī viens gājēju tunelis.
“Saspringtais laika grafiks pērn mums lika pieņemt riskantus lēmumus. Mēs esam apkopojuši informāciju par 2020. gada virsmas apstrādes objektu defektiem un izdarījuši nepieciešamos secinājumus, un noteikti ņemsim vērā pērnā gada pieredzi. Arī šogad laika grafiks solās būs saspringts, būvdarbu sezonas garums ir atkarīgs no laika apstākļiem un ne mēs, ne būvnieki tos, diemžēl nevaram ietekmēt.
Tāpēc posmos, kur objektīvi būs iespējams paredzētā virsmas apstrādes metode tiks aizvietota ar asfaltbetona segumu, kas ir dārgākas, bet mazāk atkarīgas no laika apstākļiem, līdz ar to ir mazāka defektu iespēja, veicot darbus vēlāk, nekā ierasti ilgst autoceļu darbu sezona. Skatoties uz finansējuma pieejamības struktūru, varam prognozēt, ka arī šogad darbi uz valsts autoceļiem turpināsies rudenī,” uzsver VSIA Latvijas Valsts ceļi valdes loceklis Gundars Kains.
Satiksmes drošība
Atsevišķos satiksmes drošības uzlabošanas projektos šogad plānots ieguldīt kopumā sešus miljonus eiro. Valsts ceļu tīklā plānots uzstādīt jaunas aizsargbarjeras vairāk kā 20 000 metru garumā. Barjeras tiks uzstādītas pie ūdens tilpnēm visos valsts autoceļu posmos satiksmes intensitāte pārsniedz 1000 automašīnas diennaktī. Atstarojošie signālstabiņi tiks uzstādīti gandrīz 1000 kilometru garumā. Stabiņi tiks uzstādīti reģionālo autoceļu posmos, kur satiksmes intensitāte ir lielāka nekā 1000 automašīnas diennaktī. Gandrīz 70 kilometros galveno autoceļu tiks ierīkotas ribjoslas, tās tiks veidotas uz Valmieras šosejas (A3) un Tallinas šosejas (A1) posmā, kur tiks atjaunots arī segums.
Uz visām gājēju pārejām uz valsts galvenajiem autoceļiem tiks atjaunotas ceļazīmes, kuras informē par gājēju pāreju. Jaunās ceļazīmes būs labāk pamanāmas un tas ļaus autobraucējiem savlaicīgāk pieņemt lēmumu par ātruma samazināšanu. Gandrīz sešu kilometru garumā tiks izbūvēti velosipēdistu un gājēju celiņi Murjāņos, Svētē un Siguldā.
Uzlabojumus plānots veikts uz sešām gājēju pārejām Ķekavā, Litenē, Kaķeniekos, Skrīveros, Naujienā un Carnikavā. Atbilstoši Ceļus satiksmes drošības padomes (CSDP) lēmumam, šogad tiks uzsākta vidējā ātruma radaru uzstādīšana valsts autoceļu tīklā. Šim mērķim CSDP ir piešķīrusi 700 000 eiro. Plānots, ka par šiem līdzekļiem ar vidējā ātruma radariem tiks aprīkoti 7 līdz 10 posmi uz valsts galvenajiem autoceļiem.
