Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ik gadu šo dienu atzīmē 15. maijā, godinot ģimeni un aicinot iedzīvotājus aizdomāties par tās lielo nozīmi cilvēku ikdienā, attiecībās un dzīvē. Sveicot visus Ģimenes dienā, labklājības ministrs Uldis Augulis uzsver: «Ģimene ir pamats visai mūsu dzīvei, jo mūsu vecāku sniegtais piemērs un iemācītās vērtības kalpo kā mēraukla visa mūža garumā. Tieši ģimenē veidojas galvenie uzskati par to, kas ir labi vai slikti, pareizi vai nepareizi, godīgi vai negodīgi, tieši ar šo vērtību apgūšanu turpmākajā dzīvē, cilvēks apzinās sevi kā personību un atrod savu vietu dzīvē, kas nosaka viņa dzīves kvalitāti un labbūtību. Tas ir ļoti būtiski stipras valsts un saliedētas sabiedrības pastāvēšanā.»
Lūk, piecas aktivitātes, kā svinēt Ģimenes dienu!
Izgatavojiet ģimenes koku
Kopā ar bērniem izpētiet savas saknes, izveidojot ģimenes koku vairākās paaudzēs. Šī diena var būt arī brīnišķīgs iemesls, lai piezvanītu un izprašņātu omi vai opi, sazinātos ar tantēm vai onkuļiem, kā arī izpētītu dzimtas fotoalbumus.
Gatavojiet maltītes kopā
Iesaistiet visus ģimenes locekļus un pagatavojiet gardas, nedaudz svinīgas vakariņas.
Spēlējiet minēšanas spēli
Lieciet ģimenes locekļiem ar vārdiem aprakstīt kādu citu tuvāku vai attālāku radinieku. Tas, kura apraksts ir visneatminamākais, uzvar.
Iestādiet koku vai krūmu
Maijs ir lielisks laiks, lai iestādītu kādu augu. Izraugieties vietu dārzā, pagalmā, omītes vai opīša zemes pleķītī vai citviet un kopīgi iestādiet koku, kas allaž atgādinās par šī konkrētā gada Ģimenes dienu. To var ieviest par jauku ikgadēju tradīciju, kas mūžīgi atgādinās par kopā pavadīto laiku.
Gremdējieties atmiņās
Ģimenes diena var būt lielisks iemesls, lai pakavētos atmiņās par pēdējā gadā piedzīvoto. Tas var būt vakars, lai pārrunātu jaukus brīžus, gūtās mācības, arī ne pārāk patīkamus momentus. Šī aktivitāte noteikti stiprinās ģimeniskās saites un palīdzēs arī atšķetināt sarežģījumus savstarpējās attiecībās.
Kādas ir ģimenes Latvijā? Fakti!
- Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2023. gadā piedzima 14 121 bērns – par 11,5 % jeb 1 833 jaundzimušajiem mazāk nekā 2022. gadā.
- 2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 361 tūkstotis bērnu vecumā līdz 17 gadiem (19,2 % no iedzīvotājiem). No 2016. gada sākuma bērnu (0–17 gadi) skaits palielinājies par 9,1 tūkstoti jeb 2,6 %, ko veicināja nelielais dzimstības pieaugums 2013.–2016. gadā. 2023. gada sākumā vislielākais bērnu īpatsvars bija Pierīgā (22,3 %), bet vismazākais – Latgalē (16,6 %). Novados bērnu īpatsvars svārstījās no 13,8 % Krāslavas novadā līdz 30,8 % Mārupes novadā.
- Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022. gadā 27,6 % no visām Latvijas mājsaimniecībām bija mājsaimniecības ar bērniem, t.sk. 5,8 % mājsaimniecību veidoja pāri ar vienu bērnu, 6,2 % – pāri ar diviem bērniem, 2,3 % – pāri ar trim vai vairāk bērniem un 4,7 % mājsaimniecību veidoja viens pieaugušais ar bērniem.
- 2023. gadā tika reģistrētas 10 762 laulības, kas ir par 9,2 % (1 086 laulībām) mazāk nekā iepriekšējā gadā. Noslēgto laulību skaits pēc 2020. gada pakāpeniski pieauga, turpretī 2023. gadā ir noslēgts tikai par 60 laulībām vairāk nekā 2020. gadā, kad tika noteikti pulcēšanās ierobežojumi pandēmijas dēļ.
- Kopš 1994. gada jaundzimušā mātes vidējais vecums palielinās. Visaugstākie dzimstības rādītāji ir sievietēm 25 – 34 gadu vecumā – 59,2% bērnu piedzima sievietēm šajā vecuma grupā. Jaundzimušā mātes vidējais vecums 2022. gadā bija 30,3 gadi (kopš 2011. gada tas palielinājies par 1,3 gadiem), piedzimstot pirmajam bērnam – 27,6 gadi. Arī tēva vidējais vecums palielinās.
- Pieaug bērnu skaits, kas piedzimst sievietēm pēc 40 gadiem, kā arī otro, trešo un ceturto bērnu skaits un īpatsvars dzimušo kopskaitā. 2022.gadā 36,6% jaundzimušo ir otrais bērns ģimenē (2012.gadā – 36,3%), 17,4% – trešais (12,0%), 5,3% – ceturtais (3,4%). Salīdzinot ar 2012.gadu, pieaudzis dzimušo skaits un īpatsvars sievietēm virs 40 gadu vecuma (2022.gadā tie bija 5,8% no visiem jaundzimušajiem, bet 2012.gadā – 3,0%), un tie pārsvarā nav pirmie bērni.
